Truksnis: Atbildība par Ķemeru sanatorijas nākotni jāuzņemas valstij
Jūrmalas pilsētas dome ir gatava arī turpmāk attīstīt Ķemerus, lai radītu iespējas nākamajam sanatorijas kompleksa īpašniekam sekmīgi īstenot savas ieceres, taču par valsts nozīmes pieminekļa Ķemeru sanatorijas saglabāšanu un nākotni atbildība ir jāuzņemas valstij, šodien atklātā vēstulē valdībai paudis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS).
"Būtu patiešām nepiedodami, ja galu galā tiktu nolemts atstāt Ķemeru sanatoriju tikai likteņa vai Jūrmalas domes ziņā," uzskata Truksnis.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs norāda, ka valstij ir daudz lielākas finansiālās iespējas un resursi, tai ir specializētas institūcijas ar lielu pieredzi un iespējām gan investoru piesaistē, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan nekustamo īpašumu iegādē un apsaimniekošanā - VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
"Valsts ir tā, kuras rokās ir Eiropas Savienības līdzekļu sadale, un tikai no valsts ir atkarīga šo līdzekļu piesaiste Ķemeru sanatorijas kompleksam. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka Nacionālajā attīstības plānā kurortoloģijas attīstība ir minēta kā viena no prioritātēm, un Latvijā nebūs iespējams runāt par "veiksmes stāstu" kūrortu nozarē, ļaujot iet bojā ievērojamā arhitekta Eižena Laubes radītajam unikālajam objektam," uzsver Jūrmalas mērs.
Ķemeru bijusī sanatorijas ēka ir unikāls Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras mantojums, kas neveiksmīgas privatizācijas un investora rīcības rezultātā pašlaik iet bojā, un to ir nepieciešams steidzami glābt. Jūrmalas pašvaldība pēc iepriekšējā investora maksātnespējas iestāšanās skaidri apliecināja savu gatavību arhitektūras pieminekli iegādāties, lai tam neļautu aiziet bojā, taču toreiz Finanšu ministrija valsts kredīta saņemšanai Jūrmalai izvirzīja nereālas un neizpildāmas prasības, atgādina Truksnis.
"Taču ir iespējami citi, valstiski atbildīgi risinājumi, uz kuriem norādījusi gan Saeima, gan maksātnespējas administrators, gan premjerministre Laimdota Straujuma (V), kura beidzot tādus ir pieprasījusi no atbildīgajām valsts institūcijām. No Ķemeru sanatorijas ilglaicīgas attīstības viedokļa pareizākais ir sanatoriju pārņemt valsts īpašumā vai arī, valstij aktīvi iesaistoties un liekot lietā tās iespējas, atrast patiešām atbildīgu privāto investoru. Valsts iesaiste ir loģiskākais risinājums," uzskata Jūrmalas mērs, norādot, ka valsts iespējas apsaimniekot kompleksu ir nesalīdzināmi lielākas nekā vienai pašvaldībai, turklāt valstij ir pienākums rūpēties par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu. Valstij ir jāuzņemas atbildība par neveiksmīgo privatizāciju un jānovērš tās traģiskās sekas, teikts Trukšņa vēstulē.
Jūrmalas mēram radies iespaids, ka valsts iestādes, neskatoties uz Straujumas doto uzdevumu rast konkrētu risinājumu, joprojām nav ieinteresētas rīkoties izlēmīgi. Tās negrib un nespēj koordinēt savu darbību un kopīgi sagatavot valstiski atbildīgu lēmumu. "Būtu patiešām nepiedodami, ja galu galā tiktu nolemts atstāt Ķemeru sanatoriju tikai likteņa vai Jūrmalas domes ziņā," uzskata Truksnis.
Jūrmalas dome apstiprina, ka gadījumā, ja neviens cits pretendents šo īpašumu neiegādāsies, tā joprojām izskatīs iespējas to iegādāties par "adekvātu cenu", vienlaikus atgādinot, ka dome nedrīkst izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai radītu konkurenci un sacenstos ar privātuzņēmējiem, kuri, kā apgalvo SIA "Ominasis Latvia" maksātnespējas administrators, gatavojas piedalīties nākamajā izsolē. Pašvaldība nedrīkst pārsolīt privātuzņēmējus izsolēs, kuru mērķis ir iegūt kreditoriem vēlamo iespējami augstāko cenu.
Truksnis cer, ka jau otrdien, 4.martā, Ministru kabineta sēdē valdība skaidri un nepārprotami uzņemsies atbildību, lai beidzot pieliktu punktu "Ķemeru sanatorijas sāgai", kas turpinās nu jau 15 gadus.
LETA
