Ždanoka uzskata, ka "Krimas atbalstam" rīkotais pikets ir sasniedzis mērķi. FOTO

Ždanoka izteica nožēlu, ka no iestādēm, pie kurām notika protesta akcija - Francijas vēstniecības, Vācijas vēstniecības un Eiropas Savienības (ES) mājas -, viņa neredzēja nevienu, kurš būtu bijis gatavs iznākt un aprunāties. Taču eiroparlamentāriete cer, ka protestu vēstniecību pārstāvji redzēja pa logiem vai par tā norisini uzzinās no medijiem.

"Diemžēl bija mēģinājumi [traucēt pasākumu] no provokatoru puses," norādīja politiķe. Viņa šodien redzējusi vienu puisi, kurš iepriekšējos gados jaucis vainagu, ko Ždanoka ar atbalstītājiem bija nolikusi pie Brīvības pieminekļa 16.martā. Minētais jauneklis šodien esot ķēries klāt LKS otram līdzpriekšsēdētājam Jakovam Plineram, skaidroja EP deputāte.

Kā ziņots, piketā "Krimas atbalstam, lai solidarizētos ar Krimas tautu" šopēcpusdien piedalījās aptuveni 200 dalībnieku, novēroja aģentūra LETA.

Piketa laikā pie ES mājas Aspazijas bulvārī policija aizturēja vienu cilvēku.

Kā norādīja kāds no piketa dalībniekiem, šis cilvēks bija saplēsis Krievijas karoga kātu. Kā paskaidroja kāds policijas pārstāvis, persona aizturēta sakaušanās dēļ. Policijas pārstāvis pieļāva, ka šis cilvēks bija noskaņots pret pasākumu.

Pēc biedrības "Par dzimto valodu!" pārstāvja Ilariona Girsa aicinājuma policija no piketa aprunāties izveda citu vīrieti. Girss žurnālistiem skaidroja, ka šis cilvēks rīkojies provokatīvi. Minētais vīrietis iekāpa policijas mašīnā, un, kā vēlāk žurnālistiem norādīja policijas pārstāvis, abas personas viena pret otru nolēmušas vērsties ar iesniegumu policijā.

PCTVL apgalvo, ka Krimā pieaudzis radikāļu, kas raujas pie varas Kijevā, vardarbības risks. "Lai izdzīvotu, saglabātu savu cieņu un aizstāvētu savas intereses, Krimas tauta ņēmusi iniciatīvu savās rokās, un mēs to atbalstām. Prasām Eiropas Savienību (ES) izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu Krimas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos un savu interešu aizstāvēšanu," pausts mājaslapā publicētajā uzsaukumā.

PCTVL norāda, ka šogad notiks referendumi arī par Skotijas un Katalonijas neatkarību un Eiropas kartē var parādīties divas jaunas valstis. Saskaņā ar Eiropas principiem tikai Krimas iedzīvotāji ir tiesīgi lemt par savu neatkarību vai autonomiju. "Krimas tautai ir tādas pašas tiesības uz pašnoteikšanos, kādas jau ir izmantojušas desmitiem Eiropas tautu, nodibinot savu valsti vai izveidojot autonomiju citas valsts sastāvā," uzskata aktīvisti.