Ķīlis: mazākumtautību skolas mūsu valstī nejūtas sadzirdētas
Mazākumtautību skolu audzēkņu un pedagogu vajadzības Latvijā ir atstātas novārtā, sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, atzīstot, ka arī viņam kā ministram to neizdevās mainīt, jo tam neesot pieticis laika.
Šogad jau trīs reizes mazākumtautību skolu pārstāvji pulcējušies piketos, lai iebilstu pret latviešu valodas apjoma palielināšanu mācību procesā. Pirmajā un otrajā piketā piedalījās ap 100 cilvēku, bet trešajā - ap 150.
Bijušais izglītības ministrs norāda, ka saprot, kādēļ mazākumtautību skolu pārstāvji nāk ielās. Viņaprāt, galvenais iemesls tam ir tas, ka šo skolu pārstāvji valstī nav tikuši sadzirdēti. "Attieksmi, kas valstī ir pret mazākumtautību skolām, varētu raksturot kā neitrāli neredzošu. Mums neinteresē, kādas vajadzības ir latviešu valodas apmācībā minoritāšu skolās, kā palīdzēt mācīties konkrētus priekšmetus latviešu valodā, piemēram, fiziku, ķīmiju vai bioloģiju. Vajadzīgi metodiskie materiāli un regulāra palīdzība. Tas viss ir bijis pamests novārtā, un es domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ir gatavi piketēt," teica Ķīlis.
Tomēr 100 līdz 150 protestētāju nav daudz, piebilda bijušais ministrs. Viņš sacīja, ka viens no mazās atsaucības iemesliem ir aktīvu līderu, kas prastu izskaidrot protestu jēgu, trūkums. Tāpat iemesls varētu būt tas, ka protests notiek pret ideju par latviešu valodas apjoma palielināšanu mazākumtautību skolās, nevis jau gatavu plānu.
"Aktīvi parasti protestē pret to, kas ir ieguvis kaut kādas aprises un formu. Pašlaik šī ir tikai ideja. Nevienā plauktā ministrijā un nekur citur nav konkrēta plāna pāriet uz latviešu valodu," sacīja Ķīlis.
Viņš arī piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji vispār nemēdz lielos daudzumos protestēt, un gandrīz kā dodams padomu piketētājiem, sacīja, ka pirms sanākšanas ir "jāuzkarsē" sabiedrība, proti jāpievērš pastiprināta uzmanība plānotajām.
Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.
Iebilstot pret šādu lēmumu, 4.februārī iepretī Ministru kabinetam bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju. Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Straujuma, liec mierā bērnus!" un "Mūsu nodokļus skolām!". Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli "Rokas nost no krievu skolām!" un arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām.
Vēl viens pikets notika 6.martā, kurā ap 100 protestētāju izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V) dēvēja par provokatori un pieprasīja viņu pamest ministriju. Piketa vadītājs aicināja vairākas reizes tā dalībniekiem skaļi saukt "Tā ir mūsu zeme, mūsu valoda, mūsu skolas". Vairākkārt skaļi tika atkārtots sauklis "Druviete - provokatore" un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodēvēta par tumsas ministriju.
Piketā tika skaļi nolasītas krievu skolu aizstāvju prasības, piemēram, ka krievu valodai jābūt kā pamata valodai krievu skolās un vecākiem pašiem ir jābūt tiesībām izlemt, kādā valodā viņu bērniem mācīties. Tika prasīta arī atalgojuma palielināšana pedagogiem. Pēc prasību nolasīšanas atnākušie tika aicināti skaļi zvērēt par uzticību krievu valodai.
Savukārt pēdējais pikets notika 20.martā pie IZM ar aptuveni 150 cilvēku dalību. Pikets noritēja mierīgi, tā dalībnieki turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: "Valoda līdz Kijevai novedīs", "Vienlīdzīgi nodokļi, vienlīdzīgas tiesības", "Rokas nost no krievu skolām!", "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "STOP - etniskajai diskriminācijai!".
Piketa vietā bija izvietotas skaņu pastiprinošās ierīces, skanēja mūzika krievu valodā. Protestētāji aicināja atkāpties no amata izglītības un zinātnes ministri. Piketa noslēgumā tā vadītāji solīja rīkot līdzīgus pasākumus arī turpmāk.
