Latvieši nav ieauguši mēslos. Katrs saražojam apmēram 300 kg atkritumu

Saskaņā ar tiem katrs mūsu valsts iedzīvotājs 2012.gadā vidēji saražoja 301 kilogramu sadzīves atkritumu, bet Igaunijā šis rādītājs bija 279 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešais un ceturtais zemākais rādītājs bija attiecīgi Čehijā un Polijā –attiecīgi 308 kilogramu un 314 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Zem 400 kilogramu atzīmes uz vienu iedzīvotāju saražoto atkritumu apmērs bija arī Slovākijā (324 kilogrami), Slovēnijā (362 kilogrami), Rumānijā (389 kilogrami) un Horvātijā (391 kilograms).

400-500 kilogramu robežās 2012.gadā saražoto sadzīves atkritumu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija Ungārijā (402 kilogrami), Portugālē (453 kilogrami), Beļģijā (456 kilogrami), Bulgārijā (460 kilogrami), Zviedrijā (462 kilogrami), Spānijā (464 kilogrami), Lietuvā (469 kilogrami) un Lielbritānijā (472 kilogrami).

Savukārt 500-600  kilogramu sadzīves atkritumu uz vienu cilvēku 2012.gadā tika saražots Grieķijā (503 kilogrami), Somijā (506 kilogrami), Itālijā (529 kilogrami), Francijā (534 kilogrami), Nīderlandē (551 kilograms), Austrijā (552 kilogrami), Īrijā (570 kilogrami) un Maltā (589 kilogrami).

Vairāk kā 600 kilogrami sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju saražoti Vācijā (611 kilogrami), Luksemburgā (662 kilogrami), Kipra (663 kilogrami) un Dānijā (668 kilogrami).

Vidēji ES 2012.gadā uz vienu iedzīvotāju tika saražoti 492 kilogrami sadzīves atkritumu, no kuriem tika savākti 480 kilogrami. No savāktajiem atkritumiem vidēji ES 34% tika nogādāti izgāztuvēs, 24% – sadedzināti, 27% – pārstrādāti, bet 15% ievietoti kompostā.

Latvijā, kur visi saražotie sadzīves atkritumi tika savākti, 84% sadzīves atkritumu nonāca izgāztuvēs, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem ES. Rumānijā 99% no savāktajiem atkritumiem nonāca izgāztuvēs, Maltā tādu bija 87% un Horvātijā - 85%. Nedaudz mazāka savākto atkritumu daļa izgāztuvēs nonāca Grieķijā (82%), kā arī Lietuvā un Kiprā (abās valstīs 79%). Igaunijā izgāztuvēs nonāca 44% savākto sadzīves atkritumu, bet vismazāk uz izgāztuvēm tie vesti Beļģijā un Zviedrijā (abās valstīs 1%), Nīderlandē (2%), kā arī Austrijā un Dānijā (abās valstīs 3%). Vācijā sadzīves atkritumi izgāztuvēs nenonāca.

Vislielākais sadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvars bijis Dānijā un Zviedrijā (abās valstīs 52%), Nīderlandē (49%), Beļģijā (42%), Luksemburgā (36%), Austrijā un Vācijā (abās valstīs 35%), Somijā (34%) un Francijā (33%). Latvijā, tāpat kā Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā, Maltā un Rumānijā sadzīves atkritumi netika dedzināti. Savukārt Lietuvā, tāpat kā Polijā sadedzināts tika 1% no savāktajiem sadzīves atkritumiem. Igaunijā sadzīves atkritumu dedzināšana bija aktīvāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs un tur, tāpat kā Īrijā, 2012.gadā tika sadedzināti 16% savākto sadzīves atkritumu.

Otrreizējā pārstrāde kā atkritumu  apsaimniekošanas metode vispopulārākā ES dalībvalstu vidū ir Vācijā (47% no savāktajiem sadzīves atkritumiem ), Slovēnija (42%), Īrijā (37%), Beļģijā (36%), Igaunija (34%), kā arī Dānijā un Zviedrijā (abās valstīs 32%). Latvijā tiek pārstrādāti 14% sadzīves atkritumu , bet Lietuvā tiek pārstrādāti 19% sadzīves atkritumu. Rumānijā sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrāde ir minimāla (1% no savāktajiem atkritumiem), mazaktīva tā ir arī Slovākijā (6%) un Maltā (9%).

Savukārt lielākais kompostēto sadzīves atkritumu  īpatsvars ES ir Austrijā, kur kompostā nonāk 34% sadzīves atkritumu, kā arī Nīderlandē (26%), Beļģijā (21%), Luksemburgā (19%), Vācijā (19%) un Lielbritānijā (18%). Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Horvātijā un Grieķijā tiek kompostēts 2% sadzīves atkritumu, neliels kompostēšanas īpatsvars sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ir arī Bulgārijā un Čehijā (abās valstīs 3% no savāktajiem atkritumiem), Maltā (4%), Slovēnijā un Ungārijā (abās valstīs 5%), kā arī Igaunijā (6%).

"Eurostat" pētījumā ar sadzīves atkritumiem tiek saprasti ne tikai mājsaimniecību saražotie atkritumi, bet arī tiem līdzīgi atkritumi, ko saražo mazie uzņēmumi un sabiedriskās institūcijas, un kurus savāc pašvaldība.

BNS, Foto: Ieva Lūka/LETA