Satiksmes ministrs: galvenie ceļi savesti kārtībā būs 2020. gadā

Latvijā ceļu par daudz! Vai tos slēgsim?

- Pirms pāris nedēļām uzņēmuma „Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs izteicās, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju ceļu blīvums ir viens no lielākajiem Eiropā, turklāt Latvijas iedzīvotāju skaits aizvien sarūk, tāpēc jādomā, kurus ceļus uzturēt. Vai tas nozīmē, ka tagad sāksies ceļu likvidācija un vienā jaukā dienā autobraucējs, braucot pa gadu gadiem iebraukto maršrutu, pēkšņi atdursies strupceļā, kura galā būs „ķieģelis”?

- Latvijā ceļu tiešām ir daudz, bet tas nenozīmē, ka tie jālikvidē, jo pie mums iedzīvotāju blīvums ir diezgan izkaisīts. Nav tā, ka visi dzīvo kompakti – ciemos un pilsētās. Un katram iedzīvotājam, kurš dzīvo jebkurā attālākā lauku mājā, ir jānodrošina, ka viņš var nokļūt mājās visu gadu un pa pieņemamas kvalitātes ceļu. Tāpēc kaut kāda ceļu apjoma vai skaita samazināšana nav dienas kārtībā.

Jautājums, protams, ir par to, ka mums nepietiek naudas, lai saprātīgi sakārtotu ceļus. Bet tāpēc ir plāns, kādā veidā noteiktā laika periodā to darīt. Un te prioritāte, protams, ir tiem ceļiem, kas ved uz skolu, pagasta vai novada centru, bet arī pie katras lauku mājas ir jābūt normālā stāvoklī esošam ceļam.

- Tātad nevajag satraukties, ka tagad kaut kur pēkšņi ceļa vidū var parādīties „ķieģelis”?

- Nē, nē! Protams, ar to naudas apjomu, kas izdalīts ceļiem, ir grūti vienlīdz labā stāvoklī uzturēt visus ceļus. Bet samazināt un slēgt kaut kādus ceļus, manuprāt, ir neprātīgi, jo tad cilvēkus mēs vēl vairāk izdzenam ārā no laukiem un ar varu sadzenam pilsētās. Tas nav mūsu mērķis!

Ko nozīmē jaunie Ceļu satiksmes noteikumi?

- Nekādā gadījumā vadītāja tiesības par jaunu nebūs jākārto. Visas tiesības, kuras ir izsniegtas, būs derīgas. Jautājums par jaunajiem noteikumiem aktualizējies tādēļ, ka, kā redzam, statistika diemžēl ir nepielūdzama. Pagājušajā gadā bojāgājušo un cietušo skaits uz ceļiem ir palielinājies, arī šogad ir notikušas vairākas traģiskas avārijas. Pārsvarā cieš gājēji, cietušo velosipēdistu skaits gan ir samazinājies, bet arī viņi cieš – šogad jau divi velosipēdisti ir gājuši bojā. Tāpat cieš arī mopēdisti. Liela daļa cietušo ir bērni, kas pārvietojas gan ar velosipēdu, gan pa ielas vai ceļa malām.

Galvenais ir šo cilvēku drošība, un viens no svarīgiem jaunievedumiem noteikumos būs tas, ka būs jālieto atstarojošās vestes, jo atstarotāji nav pierādījuši savu efektivitāti – tie ir mazi piekariņi pie apģērba, kuri ta ir, ta nav.. Ja ir tumšais diennakts laiks, rudens tumšie vakari, tad vienīgais, kā glābt dzīvību, ja pārvietojas pa neapgaismotu ceļa malu, ir valkāt šo vesti.

- Pārsvarā izmaiņas skars gājējus un velosipēdistus. Tāpat izmaiņas skar atsevišķas ceļa zīmju kategorijas, pilsētu apzīmējumi būs tādi paši, kā visās Eiropas valstīs. Autobraucējiem kardinālu izmaiņu nav – nebūs jābrauc pa brauktuves kreiso pusi un tamlīdzīgi. Es kā diezgan regulārs autobraucējs uzskatu, ka noteikumu izmaiņas palīdzēs autobraucējiem, jo viņi diennakts tumšajā laikā varēs redzēt gājējus, varēs izvairīties no iespējamām sadursmēm, nepatikšanām vai konfliktsituācijām ar velosipēdistiem. Manuprāt, šīs izmaiņas autovadītājiem tikai palīdzēs drošāk braukt.

- Nosaukumi nekur nepazudīs, tikai tie būs savādāki – uz zila fona ar baltiem burtiem. Jāuzsver, ka dzīvojam Eiropas Savienībā un, braucot pa Eiropu, mēs redzam, ka ceļazīmes visur ir saskaņotas, kā, piemēram, ātrumu ierobežojās, apstāšanās un tā tālāk. Tāpat arī zīmes, kas norāda par apdzīvotām vietām, kuras Latvijā nav ieviestas. Līdz ar to cilvēki, kas nav iepazinušies ar Latvijas ceļa zīmēm, apdzīvoto vietu nosaukumu zīmes tā īsti nerespektē. Visā Eiropā apdzīvotas vietas sākumu norāda ar pilsētas silueta attēlojumu uz baltā fona. Tā tas būs arī pie mums, lai mēs būtu saskaņoti un pilnībā integrētos Eiropas kopējā transporta apritē.

Protams, šīs zīmes nebūs jāizvieto vienas dienas laikā – tas notiks pakāpeniski trīs gadu laikā. Vienlaikus jāuzsver, ka zīmes ar pilsētu un ciemu nosaukumiem nekur nepazudīs.

- Pirmām kārtām tas Vakareiropas līmenis nemaz nenozīmē, ka simtprocentīgi jebkurš ceļš ir perfekts. Tas tā nemaz nav. Mēs esam pieraduši Eiropas valstīs pārvietoties pa galvenajiem ceļiem – autobāņiem Vācijā vai Polijas rekonstruētajām šosejām, kas ir labā kvalitātē. Arī mums galvenie ceļi lielākoties ir labā stāvoklī. Bet, ja tai pašā Vācijā nobraucam nost uz mazākiem ceļiem, tad tie nebūt nav tik perfekti. Par to es pats esmu pārliecinājies, nemaz nerunājot par citām valstīm – Poliju vai Lietuvu. Tur mazākie ceļi nemaz nav perfekti.

Lai mēs visus ceļus uztaisītu perfekti, man pat bailes saukt skaitli, kas nepieciešams, – tie ir miljardi, pieci seši miljardi eiro. Tāda nauda mums nekad nebūs, ja nu vienīgi mēs te neatrodam naftu. Un arī nevajag tādu naudu.

Esam izrēķinājusi, ka mums nepieciešami aptuveni divarpus miljardi eiro septiņu gadu laikā, lai simtprocentīgi savestu labā stāvoklī visus galvenos ceļus, kā arī lielāko daļu reģionālo ceļu, kas ved uz reģionālajiem centriem, strādāsim arī pie vietējiem ceļiem. Šogad saskaņa ar šo programmu ceļiem tiks novirzīti 250 miljoni eiro, vairāk nekā 1000 kilometru tiks sataisīt.

- Tā tas šobrīd ir ieprogrammēts, tas ir mūsu plāns. Ja jautā, kad būs labi ceļi, mūsu atbilde ir: „Septiņi gadi, divarpus miljardi”. 2020. gads un divarpus miljardi ir tas, ar ko mums vajadzētu rēķināties. Jāpiebilst, kā tā nav tikai Latvijas nauda, bet arī Eiropas Savienības finansējums, privātā partnerība. Tas ir dažādu finanšu avotu kopsavilkums, tas nav tikai valsts budžets.

- Pēdējos gados notiek dažādas neapmierināto autobraucēju akcijas – maza meitene raksta vēstuli premjeram par Vecpiebalgas ceļu, Rucavā un Grobiņā šoferi bloķē ceļus, kāds atkal bedrēs stāda puķītes. Kā vērtējat šīs akcijas? Tām ir tendence iet mazumā, vai tieši pretēji – tās kļūst aizvien masveidīgākas?

- Protesta akcijas īstenībā es vērtēju ļoti pozitīvi. Tāpēc, ka tas man zināmā mērā palīdz aktualizēt šo jautājumu valdībā, izcelt autoceļu stāvokli starp citām prioritātēm. Protams, cilvēki ir satraukti, ka drošība uz ceļiem samazinās. Tas pats Vecpiebalgas ceļš tiešām ir drausmīgā stāvoklī. Skaidrs, ka ilgstoši tam neveltot uzmanību un neveicot rekonstrukciju, tas sabruks. Tāpēc cilvēkiem ir visas tiesības šādas akcijas rīkot.

Protams, iespēju robežās mēs šos ceļu posmus remontējam. Piemēram, Vecpiebalgas ceļa posmā pagājušajā gadā mēs saremontējām kādus desmit kilometrus, šogad atkal turpināsim.

- Vai mūsu ceļu stāvoklis aizdzen no laukiem cilvēkus un atbaida investorus?

- Es nedomāju, ka ceļu stāvoklis ir galvenais faktors, kas aizbaida cilvēkus no laukiem, bet tas noteikti ir faktors, kāpēc uzņēmēji varbūt neizvēlas ražotnes izvietot laukos. Ja uz kādu potenciālo apstrādes rūpnīcas vietu ved tikai kaut kāds grantēts ceļš, kurš, iespējams, divus mēnešus gadā – pavasarī un rudenī - ir slēgts, tad, protams, tādā vietā bizness nekad neattīstīties.

Jauna biznesa ienākšanu ceļu sliktais stāvoklis lauku reģionos noteikti ietekmē. Tāpēc ceļiem ir jāpievērš uzmanība.. Ja nav ceļu, tad ir ļoti grūti attīstīt biznesu, bez ceļu infrastruktūras neviens uzņēmējs nebūs gatavs atvērt jaunu ražotni. Ceļi ir ļoti dārga lieta, un ja tie jābūvē pašam uzņēmējam, tad viņš labāk izvēlas citas vietas, kur ceļi jau ir izbūvēti.

- Cik būtiski šogad pieaudzis autoceļu budžets? Kā būs nākamgad?

- Šogad tie ir 250 miljoni eiro. Tam ir tendence pieaugt – šogad pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir aptuveni par 30 miljoniem. Kilometros pagājušajā gadā saremontējām aptuveni 800 kilometrus, šogad tie būs vairāk nekā 1000. 1030 kilometri bija mūsu sākotnējais plāns, bet, ņemot vērā, ka iepirkumu konkursos cenas izrādās zemākas nekā bijām ieplānojuši, tad šogad varēsim izdarīt vairāk – pieļauju, ka šogad kādus 1200 kilometrus sakātosim.

Par nākamā gada budžetu diskusijas vēl tikai būs, bet 2015. gadā esam paredzējuši pieaugumu vēl par aptuveni 40 miljoniem eiro. Šim pieaugumam jābūt patstāvīgam, lai mēs septiņos gados sasniegtu šos 2,5 miljardus.

- Cik procentuāli daudz ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa tiek novirzīti satiksmes uzlabošanai, autoceļiem?

- Būtu ideāli, ja mēs varētu visus ieņēmumus no akcīzes nodokļa un automašīnu ekspluatācijas nodokļa novirzīt ceļiem, bet, ja es teiktu, ka no nākamā gada mēs no tiem 80% novirzīsim autoceļiem, tad es būtu diezgan liels populists.

Saprotot, cik daudz vajadzību ir mūsu valstij, mēs nevaram atstāt novārtā citas nozares, piemēram, tos pašus skolotājus, veselības aprūpi, aizsardzību, mums valdībā prioritātes jāvērtē kopumā. Ja mēs virzāmies pēc izstrādātā plāna, tad 80% no akcīzes nodokļa kopējā apjoma autoceļiem tiks novirzīti 2020. gadā. Tas ir pakāpenisks process..

- Teju puse tiltu ir kritiskā stāvoklī? Tas tā ir tikai vizuāli, vai arī tuvākajā laikā nāksies kādu tiltu slēgt?

- Tiltus vērtējam ļoti rūpīgi ne tikai vizuāli, bet arī tehniski. Tilti ir tā lieta, kurai nevaram nepievērst uzmanību, jo tas tieši saistīts ar cilvēku drošību, Pēdējais tiltu lielais apsekojums tika veikts pagājušā gada beigās, šī gada sākumā. Tā rezultātā arī tapa ziņojums, kurā bija uzskaitīti 450 tilti, kuri ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Tas nenozīmē to, ka tilts, kurš ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir arī bīstams. Uz bīstamākajiem tiltiem esam ieviesuši ierobežojumus. Tādi, piemēram, ir uz Liepājas šosejas, kur var pārvietoties tikai vienā joslā, lai samazinātu slodzi uz tilta un neradītu bīstamību cilvēkiem. Tādi tilti, kas būtu jāslēdz, valsts autoceļu tīklā nav. Tiltu rekonstrukcija ir paredzēta kopā ar ceļu rekonstrukciju. Bet ne visi tilti ir iekļauti šajos rekonstruējamos ceļa posmos. Satiksmes ministrija tuvākajā laikā valdībā sniegs ziņojumu par tiltu rekonstrukcijas nepieciešamību. Tam vēl papildus būtu nepieciešami kādi 150 miljoni eiro tuvāko septiņu gadu laikā.

Viens no piemēriem ir Salu tilts Rīgā, kurš nav bīstams, bet kurš ir ļoti sliktā stāvoklī. Šogad tiks uzsākta tā rekonstrukcija, kuru Satiksmes ministrija finansēs arī no Eiropas Savienības fondiem.

Būtiski ne tikai tas, kā raida, bet arī, ko rāda

- Mūsu ministrijas kompetencē ir nodrošināt to, lai kanāli tiktu raidīti. To, kas tiek raidīts nosaka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPL). Cik veiksmīgi šie kanāli bezmaksas apraidē ir izvēlēti, ir NEPL jautājums. Bet tas, ka mēs apraidi nodrošinām visā valsts teritorijā, ir fakts.

Tehniskie uztveršanas jautājumi šobrīd ir atrisināti – jebkurā pierobežā šos kanālus ir iespēja uztvert. Problēma ir cita – saturā, vai pierobežā dzīvojošajiem šis saturs ir pieņemams? Viņiem vairāk varbūt interesē Krievijas seriāli un šovi un mazāk tie raidījumi, kas interesē cilvēkus Rīgā. Tāpēc mums ļoti svarīgi sniegt tādu saturu, kas šos cilvēkus ieinteresētu. Viens ir tehniskais jautājums, otrs, protams, ir saturs. Nevar piespiest cilvēku skatīties to, ko viņš nevēlas.

- Statistika liecina, ka gadu no gada pieaug pārvadājumi gan pa dzelzceļu, gan ostās. Bet tranzītbizness tiešā mērā atkarīgs no Krievijas. Kādas prognozes ir Ukrainas krīzes sakarā? Vai arī turpmāk mūsu ostas un dzelzceļš strādās ar augšupejošu līkni? Tagad taču runājam par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas viennozīmīgi ietekmēs gan mūsu dzelzceļa, gan ostu biznesu.

- Šobrīd mēs strādājam ļoti veiksmīgi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šī gada pirmie trīs mēneši, mums dzelzceļā un ostās pieaugums ir aptuveni par septiņiem procentiem. Tas ir ļoti labs rādītājs. Līdz ar to mums šobrīd uztraukumam nav pamata.

Cik man zināms, šobrīd arī nav runa par kaut kādām ekonomiskām sankcijām. Un cerams, ka līdz tam arī nenonāks, jo ieviešot ekonomiskās sankcijas, zaudētāja ir ne tikai valsts, pret kuru šīs sankcijas ieviestas, bet arī valsts, kura tās ir ieviesusi un atbalstījusi.

Ja mēs domāja kā kaut kādā veidā ierobežot Krieviju, tad noteikti šie ierobežojumi būs jūtami arī mūsu valstī. Nekādā gadījumā nevēlētos, lai šādi ierobežojumi būtu, jo tas atstās ļoti negatīvu iespaidu uz visu transportu un tranzīta nozari, kas ir 12% no iekšzemes kopprodukta, kas ir 800 miljoni eiro gadā, 50 000 strādājošie un tā tālāk.

70% no mūsu kravu kopapjoma ir kravas no Krievijas. Ja šo kravu apjoms samazinās vai pat pazūd pavisam, man par sekām pat negribas domāt. Tas būs diezgan smags trieciens ne tikai tranzītbiznesa nozarei, bet arī mūs tautsaimniecībai kopumā. Mēs kā valsts būtu diezgan liela zaudētāja no šīm sankcijām.

- Kas ir šīs Krievijas tranzītkravas – no kurienes un uz kurieni tās tiek vestas?

- Pārsvarā tās ir izejvielas, kas nāk no Krievijas- akmeņogles, nafta un naftas produkti. Šīs tranzītkravas mēs nevaram aizvietot ne ar ko citu. Ja šprotes, pienu, gaļu mēs varam tirgot Rietumeiropā un atrast jaunus tirgus, tad akmeņogles un naftas produktus mums nav no kurienes atvest. Šis 70% kravu apjoms nevar tikt aizstāts. Un tas ir galvenais, ko mūsu ostas pārkrauj.

- Kādas ir mūsu tranzītbiznesa  prognozes, kāds mūsu ostu un dzelzceļa  potenciāls?

- Ostu un dzelzceļa potenciālam vēl ir izaugsmes iespējas, bet tās nav lielas, jo mēs strādājam uz diezgan lielas jaudas robežas. Pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadājām ap 67 miljons tonnu kravas. Kopējais apjoms, ko iespējams tehniski pārvadāt ir līdz 80 miljoniem. Pieaugums maksimums varētu būt 15 - 20% apjomā. Ja vairāk, tad ir nepieciešamas būtiskas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Tā kā mums ir drusku rezerve, esam gatavi šos apjomus pieaudzēt. Svarīgi, lai te nekristos.

Jaunus vilcienus sola vēlākais pēc 20 mēnešiem

- Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir Satiksmes ministrijas prioritāte, pasažieru vilcieniem jābūt daudz ērtākiem, efektīvākiem, ātrākiem un tā tālāk. Mums jādrošina, lai cilvēkiem šī pārvietošanās būtu ērta – lai vilcieni būtu pietiekami komfortabli un būtu viegli tajos iekāpt, gan arī, lai tie būtu jauni, kas prasītu mazāk uzturēšanas izdevumus.

Ir noslēdzies konkurss, kurā saņemti trīs piedāvājumi. Šobrīd uzņēmums „Pasažieru vilciens” tos vērtē. Lēmums par uzvarētāju varētu tikt pieņemts maijā, tad arī atkarībā no tā, kurš būs uzvarējis, būs piegādes grafiks. Domāju, ka tuvākajā laikā, ja līgums tiks noslēgts, mēs visi ieraudzīsim jaunus vilcienus, kas ir ērti, efektīvi un patīkami. Pirmais vilciens varētu būt laikā no sešiem līdz 20 mēnešiem.

- Tā galvenā problēma ir ar lietuviešiem, ar kuriem nespējam vienoties par „Rail Baltic” maršrutu. „Rail Baltic” ir ātrvilciens un, kā jau tam pienākas, tam vajadzētu iet pa taisnāko ceļu - no Tallinas caur Rīgu un Kauņu uz Poliju. Lietuvā galvaspilsēta ir Viļņa un lietuvieši uzskata, ka arī Viļņai ir jābūt savienotai ar „Rail Baltic”, kas ir pilnīgi saprotams un atbalstāms, bet diskusija ir par to, vai tas atzars no Kauņas uz Viļņu ir iekļaujams uzreiz pirmajā projekta kārtā, vai vispirms izbūvējams dzelzceļš un tikai tad šis atzars uz Viļņu. Par šo jautājumu mums ir diezgan smagas diskusijas. Tas ir galvenais klupšanas akmens. Atceramies, ka savulaik šim vilcienam nebija paredzēta pietura Rīgā. Tad arī mums šī vilciena aktualitāte bija daudz zemākā prioritātē. Mēs darījām visu, lai tā maršrutā iekļautu Rīgu un Rīgas lidostu. Un mums tas izdevās. Ceru, ka izdosies arī saprātīgs kompromiss savienojumam ar Viļņu, ka vilciens ies caur Kauņu un tiks veidots atzars uz Viļņu.

- Aktuāla ir arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācija Austrumu virzienā, uz Krieviju? Kāds tur ir dzelzceļa stāvoklis?

- Tur tiek ļoti daudz darba veikts. Piemēram, 70 kilometru garā posmā Skrīveri – Krustpils tiek veidots otrais sliežu ceļš ar visu infrastruktūru, lai spētu apkalpot tās kravas, kas mums ir. Ļoti daudz tiek investēts šajā Rietumu – Austrumu koridorā, tāpat arī Ziemeļu – Dienvidu koridorā, tā saucamajā „Rail Baltic 1”, lai nodrošinātu vilcienu kustību vismaz 120 kilometri stundā.

„Jo vairāk, jo labāk”

- Rīgas lidostā pasažieru skaits ir ap 4,8 miljoniem gadā. Ja salīdzinām ar iedzīvotāju skaitu, tad tas ir ļoti liels rādītājs. Augstākais punkts lidostas attīstībā bija nedaudz virs pieciem miljoniem. Tā kā daudz pasažieru neesam zaudējuši. Galamērķu skaits vienmēr ir nepietiekams – jo vairāk, jo labāk. Tas ir ne tikai tūrisma, bet arī biznesa interesēs. Runājot par „Air Baltic” esam gandarīti, ka pagājušais gads kompānijai noslēdzies ar peļņu, jo pirms diviem gadiem tie bija 80 miljoni latu zaudējumu

- Ar Eiropas Savienība atbalsta projektu kārtībā savadīsim Liepājas lidostu – tiks izbūvēts gan skrejceļš, gan apgaismošana, gan lidmašīnu stāvēšanas vietas un tā tālāk. Liepājas lidosta līdz nākamā gada beigām tiks savesta kārtībā, lai tā varētu apkalpot ne tikai mazās lidmašīnas. Līdz ar to Liepājā varēs attīstīt lidojumus ne tikai uz Rīgu, bet arī uz ārzemēm.

Tukumā ir privātā lidosta un tās īpašnieki dara visu, lai to savestu kārtībā.

Arī Daugavpilī mēs atbalstam lidostas attīstību. Esam runājuši ar pašvaldību, kāds varētu būt finansējums. Vienotas pieejas tur nav, tur vajag kombinēt dažādus finansēšanas avotus gan no valsts un pašvaldības, gan no privātiem investoriem. Ja pašvaldība izbūvētu skrejceļu, valsts palīdzētu ar navigācijas iekārtām, privātais uzbūvētu termināli, tad tas būtu modelis, kā varētu attīstīties Daugavpils lidosta. Katrā ziņā arī Latgales reģionā ir nepieciešama lidostas.

- Pirms vairākiem gadiem būtiski palielināja transporta nodokli motociklistiem. Kāpēc motociklistiem ir jāmaksā divas reizes lielāks transporta nodoklis nekā kompaktklases auto īpašniekam. Te taču jāņem vērā, ka motocikls uz ceļiem ir divas reizes īsāku laiku, jo ziemā ar tiem pa Latvijas ceļiem neviens nebraukā.

- Protams. Toreiz, kad šie nodokļi tika pārskatīti, pašā krīzes briedumā, valsts budžetam vajadzēja pēc iespējas lielākus ieņēmumus. Par motociklistu nodokli toreiz sprieda: ja jau var atļauties motociklu, tad jau var atļauties arī maksāt. Es īsti šādu pieeju neatbalstu un noteikti būtu jādomā par motociklistu nodokļa samazināšanu.

Motocikli uz ceļiem ir tikai dažus vasaras mēnešus, to masa un kustība atstāj daudz mazāku iespaidu uz ceļiem nekā automašīnas. Pie šī jautājuma noteikti būtu jāatgriežas skatot budžetu. Bet te atkal jautājums – valsts samazinot ieņēmumus, samazina arī iespējamos izdevumus.

- Un kad beidzot varētu skatīt šo jautājumu?

- Viss tiks skatīts budžeta kontekstā. Tuvākā valdības sēde, kad sāksim skatīt valsts budžetu būs aprīļa beigās.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA, Lita Krone/LETA, Edijs Pālens/LETA