Lieldienu dievkalpojumu ceļvedis: kā un kur kristieši svinēs Kristus augšāmcelšanos?
Lieldienu laika dievkalpojumi baznīcās iesākas jau Zaļajā ceturtdienā, šogad – 17. aprīlī, un noslēdzas Otrajās Lieldienās, pirmdien (21. aprīlī). Ceturtdien atzīmējam Svētā Vakarēdiena iestatīšanu, piektdien atceramies Jēzus Kristus krustā sišanu, bet svētdien un pirmdien – Viņa augšāmcelšanos.
Kasjaus.lv piedāvā iepazīties ar Lieldienu dievkalpojumu galvenajām tradīcijām un noskaidrot, kā uzzināt, kur un kad notiek svētku dievkalpojumi.
Svētku tradīcijas
Ceturtdien, 17. aprīlī, ir Zaļā ceturtdiena, kad ar īpašiem dievkalpojumiem baznīcās tiek svinēta Svētā Vakarēdiena iestatīšana. Dienu pirms krustā sišanas Jēzus Kristus kopā ar saviem mācekļiem pirmo reizi ieturēja Svēto Vakarēdienu. Šim notikumam par godu arī tiek rīkoti īpaši dievkalpojumi, kuros kristieši parasti iet pie Dievgalda.
Lielā Piektdiena ir Jēzus Kristus krustā sišanas diena, kuru ticīgie atceras ne tikai dievnamos, bet arī rīko Krusta ceļus. Arī Latvijā notiks vairāki šādi Krusta ceļi: Vecrīgā ekumenisks Krusta ceļš 18. aprīlī sāksies pulksten 12.00 no Svētā Jēkaba katedrāles un tas noslēgsies 14.30 Doma baznīcā; Aglonas bazilikas laukumā – pulksten 17.00; pulksten 11.00 – Valmierā pie Svētā Sīmaņa baznīcas; pulksten 17.00 – Krusta ceļš pa Ventspils ielām. Krusta ceļi pa pilsētas centra ielām notiks arī citās Latvijas pilsētās. Krusta ceļos parasti tiek izspēlētas arī teatralizētas ainas par Jēzus Kristus ciešanu ceļu un tajos skan garīdznieku uzrunas un garīgā mūzika.
Sestdiena, 19. aprīlī, ir Klusā diena, kad klusā mierā kristieši piemin laiku, kad Jēzus Kristus gulējā kapā. Sestdienas vakarā daudzi kristieši pulcējas baznīcās, lai sagaidītu svētdienu, kad no Kristus kapa tika novelts akmens un konstatēts, ka Viņa tur vairs nav un viņš ir augšāmcēlies. Ar gaismas dievkalpojumiem tiek sagaidīta pusnakts, kad īpašā liturģijā baznīcās ieskanas gaviles, iedegas sveces un viss „iekrāsojas” baltā krāsā.
Savukārt Pirmajās un Otrajās Lieldienās, 20. un 21. aprīlī, baznīcās notiek lielie svētku – Augšāmcelšanas dievkalpojumi. Katoļi un pareizticīgie Lieldienās paraduši svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi.
Pēc senas tradīcijas Lieldienu datums katru gadu ir mainīgs, jo tās tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra.
Parasti ik pēc trim gadiem gan Rietumu rita, gan Austrumu rita kristieši Lieldienas svin vienlaicīgi. Šogad ir tā reize, kad gan pareizticīgie, gan katoļi un protestanti Lieldienas svin vienā dienā – 20. aprīlī.
Kā uzzināt par Lieldienu dievkalpojumiem tuvākajā draudzē?
Lai noskaidrot, kad jūsu interesējošā draudzē vai baznīcā notiek svētku dievkalpojumi un pasākumi, jāieskatās baznīcu mājaslapās internetā:
Katoļu draudžu dievkalpojumus var uzzināt baznīcas mājaslapā: http://www.katolis.lv . Tajā draudzes sagrupētas pa bīskapijām: Rīgas, Rēzeknes – Aglonas, Jelgavas un Kurzemes.
Luterāņu draudžu dievkalpojumu laiki alfabēta kārtībā apkopoti žurnāla „Svētdienas Rīts” mājaslapā: http://www.svetdienasrits.lv . Jāpiebilst, ka Rīgas draudžu saraksts atrodams saraksta beigās.
Baptistu draudžu savienības mājaslapā nav apkopts vienots Lieldienu dievkalpojumu saraksts, bet par to norises laiku var uzzināt apmeklējot katras konkrētās draudzes mājaslapu vai zvanot draudzes pārstāvjiem. Latvijas baptistu draudžu kontaktus var uzzināt Latvijas Baptistu draudžu savienības mājaslapā: http://www.lbds.lv/draudzes .
Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca savā mājaslapā nav apkopojusi Lieldienu dievkalpojumu sarakstu, bet sev interesējošo draudzi un kontaktus ar to varat meklēt internetā: www.pareizticiba.lv .
Protams, svētku dievkalpojumi notiek arī citās, mazskaitlīgākajās draudzēs – metodistu, adventistu, Vasarsvētku un citās.
