Baikeris Juris ir nikns: nav iespējams veldzēt dvēseli, braucot pa Latvijas ceļiem
26.aprīlis Latvijas motociklistiem bija svinīga diena: tika atklāta 2014.gada moto sezona. Tomēr nav medus poda bez darvas piliena: man jāsecina, ka Latvijas autoceļi ir dramatiski degradējušies un braukšana ar motocikliem kļvusi vēl bīstamāka, jo gan smiltis, gan bedres, gan neprofesionāli ceļu segumu salaidumi ir pat reāls apdraudējums mūsu, baikeru, dzīvībām.
Aptuveni pirms gada motociklisti Saeimas deputātiem - tautas kalpiem, uzsveru, - nodrošināja moto ekskursijas pa kritiskajiem Latvijas ceļu posmiem, lai arī viņu ķermeņi izbaudītu, kādas ir sajūtas braukt pa Latvijas ceļiem ar motociklu, nevis apvidus auto (kā viņi paši praktizē, starp citu). Deputāti toreiz runāja gudri un ar tukšajiem acu skatieniem teicās, ka lietas ir jāsakārto, taču ar to arī viss beidzās...
Pa ceļiem joprojām pārvietojas smagi pārkrautas automašīnas, kas bojā ceļu segumu un apdraud satiksmes drošību; valsts nenodarbojas ar šīs problēmas risināšanu. Ceļi ik gadu tiek lāpīti, bet ļoti minimāli. Mums vairs nav jāsalīdzina Latvijas ceļu stāvoklis ar kādām tālākām Rietumvalstīm – ir Igaunija, Lietuva, kas ir tikpat vecas valstis kā mēs, taču tur ceļi ir savesti gana labā kārtībā. Kāpēc Latvijā ir citādāk? Mēs dzīvojam līdzīgos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos! Kas var šo fenomenu izskaidrot?
Vai tiešām Latvijas politiskajai kliķei ir nepieciešama "ierēdņu Mekas" jeb Briseles pātaga (proti, atņemts finansējums), lai risinātu jautājumu par reģionālo ceļu finansēšanu no Eiropas fondiem? Iespējams, ka jā! Eiropas Savienība jau kādu laiku pārmet Latvijai ilgtspējīga ceļu valsts finansējuma neesamību, un ES fondu finansējums ceļiem (2014.-2020.g.) plānošanas periodam samazinās un kopumā ir apdraudēts.
Jebkurš Latvijas iedzīvotājs, manuprāt, var secināt, ka Latvijas ceļiem tādā gadījumā draud pilnīga sabrukšana, jo jau tagad 70% ceļu ir kritiskā stāvoklī, bet politiskie lumpeņi tikai turpina skandināt par zelta laikiem, kas tūliņ, tūliņ sāksies, kad atkal saņemsim Eiropas naudas. Valsts pati laikam vairs nav spējīga kaut ko saprotamu saplānot un novirzīt naudu ceļiem, kas ir tās pamats, nevis kārtējām "gadsimta būvēm", piemēram, VID ēkai Mežaparkā.
Finanšu ministrijas ieviestā fiskālās disciplinēšanas dominance pār veselo saprātu galu galā ir jāizbeidz, jo valsti nevar vērtēt Excel tabulās, taču to laikam saprot tikai normāls cilvēks. Nauda, ko četros nodokļos un nodevās samaksā ceļu lietotāji, tiek novirzīta nezināmiem mērķiem un tas NAV godīgi pret akcīzes nodokļa un autoceļu nodevas maksātājiem. Cita starpā, šo aspektu tagad pārmet ne tikai visiem neērtie motociklisti, bet arī Valsts kontrole.
Motociklisti vairākkārt ir pieprasījuši naudu no akcīzes nodokļa novirzīt autoceļu uzturēšanai, bet budžeta likumā paveras pilnīgi cita aina, un naudas plūsma, kurai teorētiski būtu jānonāk līdz ceļiem un ielām, vairs pat nav izsekojama. Ir Finanšu ministrijas ierēdņu apgalvojums, ka pēc Autoceļu fonda likvidēšanas budžeta veidošana un izlietošana esot "kļuvusi caurspīdīgāka" – varbūt tie sakārtotie ceļi ir kļuvuši tik caurspīdīgi, ka mēs tos pat nepamanām?
Šāda vienas dienas saimniekošana nespēj apturēt ceļu tīkla sabrukumu un radīs smagas problēmas mūsu bērniem un mazbērniem, kuriem par šodien tupas politikas līmenī pieļauto būs jāsamaksā daudzkārt lielāka cena par zaudējumiem, kas nodarīti esošās valdības haotiskās rīcības un vispār bezdarbības rezultātā.
2014.gada motosezonas atklāšanas parādes brauciens
Juris, Kasjauns.lv lasītājs; Foto: Ieva Čīka/Zilgma Kukle/LETA, Mārtiņš Ziders
