Bēgļi Latvijā no valsts saņem vairāk nekā māmiņas un pensionāri

To paredz Iekšlietu ministrijā izstrādātie noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss. Pabalsts domāts, lai segtu uzturēšanās izmaksas, piedevām segtas tiek arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas – 49,80 eiro mēnesī. Tiesa gan, pabalstu bēglim pārtrauc maksāt, ja tas mūsu valstī gūst ienākumus, kas nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Lai arī bēgļu skaits Latvijā nav liels – pagājušajā gadā tas piešķirts 14 personām, bet alternatīvais statuss 21 personai, sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka tā pret Latvijas pilsoņiem ir sociāla netaisnība.

Sabiedrībā šis lēmums izraisījis sašutumu. Rīdziniece Dace atzīst, ka šāds valdības lēmums ir netaisnība pret Latvijas pilsoņiem. „Ja es par savu bērnu saņemu mazāk kā 12 eiro mēnesī, bet kaut kāds ārzemnieks, kas ieguvis bēgļa, vai alternatīvo statusu saņem par savu bērnu sešas reizes lielāku summu, tad cik godīgi tas ir pret Latvijas pilsoņiem, kuri maksā šai valstij nodokļus? Visur tikai stāsta, ka Latvijas nākotne ir mūsu bērni, tad kāpēc šai „nākotnei” piešķir mazāku pabalstu, nekā bēgļa bērnam? Izskatās, ka valdībai vairāk rūp bēgļi, nekā savi pilsoņi.”

Pabalsts nav nekāds jaunums, sabiedrībai vienkārši trūkst informācijas

Sazinoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Undīni Priekuli, nākas secināt, ka sabiedrības sašutums ir saprotams, taču, tas radies nezināšanas dēļ. „Sabiedrībā trūkst informācijas par patvēruma meklētājiem. Šādi noteikumi nav nekas jauns. Patvēruma procedūru Latvijā nosaka Patvēruma likums, pieņemts 2002. gadā. Piešķiramā pabalsta apmērs pamatots ar minimālās mēneša algas apmēru, kāds tas bija 2009./2010. gadā, nu mainījies ir vien tas, ka agrāk alternatīvā statusa guvējiem netika maksāts pabalsts latviešu valodas apguvei. Pabalsta apmērs nav mainīts jau kopš 2009. gada,” stāsta Undīne Priekule.

Viņa informē, ka pabalstus bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem nemaksā visu laiku. To maksāšanas periods ir attiecīgi 12 un 9 mēneši. Kad šis laiks pagājis, pabalstus vairs neizmaksā. Taču sabiedrībai vajadzētu saprast, ka pabalstu izmaksāšana bēgļiem Eiropā ir normāla prakse, piemēram, Lietuvā, šī statusa ieguvējiem palīdz arī atrast darbu, tādejādi integrējot sabiedrībā.

„Bēgļiem ir jāpalīdz integrēties mūsu sabiedrībā, mēs nedrīkstam viņus nepieņemt. Uzturēšanās pabalsts ir vienīgais atbalsts, kāds tiek sniegts bēgļiem (12 mēnešus) un alternatīvā statusa ieguvušām personām (9 mēnešus), lai viņi spētu integrēties un uzsākt patstāvīgu dzīvi,” teic Priekule. Viņa atzīst, ka Latvijas bērnu pabalsts nav salīdzināms ar pabalstu, ko izmaksā bēgļu bērniem. Bēgļiem nav nekā, viņi šeit atbēguši, no kara draudiem, vai citām briesmām, tāpēc dzīves sākšanai ir nepieciešams atbalsts. „Neviens iedzīvotājs netiek aplaupīts, ar pabalstiem bēgļiem mūsu valsts dod iespēju cilvēkiem sākt dzīvi no jauna.,” piebilst Priekule.

Arī Labklājības ministrijā, kas ir atbildīgā iestādē par pabalstu izmaksāšanu Latvijas pilsoņiem, piebilst, ka šajā gadījumā Latvija izpilda starptautiskās saistības pret cilvēkiem, kuri ir nonākuši krīzes situācijā un meklē patvērumu. Latvijā šādi gadījumi ir izņēmuma.

Kas ir bēglis, vai persona ar alternatīvo statusu?

Bēglis ir persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju. Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas, reliģijas, tautības, sociālās piederības, vai politiskās pārliecības dēļ savā pilsonības valstī, vai, ja šī persona ir bezvalstnieks savas iepriekšējās mītnes zemē.

Savukārt, alternatīvā statusa guvējs ir persona, kura saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām nevar tikt atzīta par bēgli, bet tai nepieciešama aizsardzība, ja savā mītnes zemē draud nāves sods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās, vai ārējo un iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press