Kristieši uz Ameriku aizveduši 500 Latvijas bāreņu
Pēdējo desmit gadu laikā pustūkstotis Latvijas bāreņu ar ASV reliģisko organizāciju gādību kļuvuši par amerikāņiem, un viņi Latvijai zaudēti – vairumam adoptēto bērnu mainīti vārdi un personas kodi. Vairāki bērnunamu darbinieki laikrakstam „Diena” izteica aizdomas par tirgošanos ar bērniem.
Latviešu bērnu kļūšanu par amerikāņiem sekmējušas dažas ASV reliģiskās organizācijas, pārsvarā saistītas ar Vasarsvētku draudzēm. Ar to gādību uz ASV adoptētie latviešu bērni tēvzemei, visdrīzāk, ir zuduši – viņiem nomainīti vārdi, personas kodi, izdzēsti profili sociālajos tīklos...
„Sasolīja skaistu dzīvi aiz okeāna”
Kādas mazpilsētas internātskolas direktors, kurš vēlējās palikt anonīms, „Dienai” pastāstīja: „Atbrauca amerikāņu pāris kopā ar Rīgā nolīgtiem juristiem un bāriņtiesas pārstāvi. Bērnu, kas iepriekš pie viņiem ASV bija viesojies vasarā, stundas vidū izņēma no klases, aizveda turpat pilsētā uz atpūtas kompleksu – parunāties. Vienvārdsakot – sasolīja zelta kalnus: savu istabu un skaistu dzīvi aiz okeāna. Jau nākamajā dienā notika tiesas sēde, kurā šim bērnam ar viņa piekrišanu tika apstiprināta vārda maiņa un noformēta adopcija.”
Direktors vien var nolūkoties, kā bāreņi viens pēc otra „pazūd no sarakstiem”. Skolas vadītājs uzskata, ka tas iespējams vien tāpēc, ka sistēma organizēta valsts līmenī: „Bāriņtiesas neviens nekontrolē, un arī valstij ir izdevīgi atbrīvoties no dzīves pabērnu sloga. Vieglāk ir atdot uz ārzemēm nekā uzturēt. Tā ir bērnu pirkšana – pārdošana.”
Bāreņu biedrības „Saules bērni” pārstāvis Viesturs Alksnītis atklāj, ka Latvijā savu darbību izvērsušas amerikāņu reliģiskās organizācijas, kas organizē bērnu nogādāšanu uz ASV – novērtēšanai: „Tās ir ļoti turīgas draudzes, piemēram, Vasarsvētku, kuru biedri aicina latviešus viesoties pie sevis brīvlaikos. Viņu pārstāvji Latvijā braukā pa bērnunamiem un piedāvā šo iespēju – kurš gan negrib aizlidot uz ASV? Tiek organizēti pat čarterreisi.”
Amerikāņi mūsu bērnunamos sev nolūko audžubērnus
Visplašāk savu darbību Latvijā izvērsušas divas amerikāņu reliģiskās organizācijas – „New Horizons for Children” (NHFC) un „Project 143”. Tās aicina „pastiept roku, atvērt savu māju un sirdi” bāreņiem, kuri dzīvo valstīs, kuru ekonomiskais stāvoklis nav no tiem labākajiem.
No Ventspils bērnunama „Selga” uz pastāvīgu dzīvi ASV ik gadu pārceļas vidēji divi bērni. „Selgas” vadītāja Mārīte Laipeniece „Dienai” pastāstīja, ka sākumā daudzi bāreņi brauc atpūsties pie viesģimenēm – daži ASV pabijuši pat piecas reizes. „Ne vienmēr adoptē viesģimene, dažkārt bērnu nolūko viņu kaimiņi – izveidojas kontakts, attiecības,” teic Laipiniece. Bet viņa bērnu aizbraukšanu nevērtē negatīvi, ja „ir iespēja bērnam atrast ģimeni, valstij nav nozīmes – zeme ir apaļa. Turklāt Latvijā viņiem iespēju ir ļoti maz. Piemēram, pagājušajā gadā uz ASV adoptēja kurlmēmu puisīti, bet šogad – čigānmeiteni. Te viņa bija palīgskolas bērns, bet tur dzīvo kā princese – sazinājāmies caur Skype, pati redzēju.”
Viesģimeņu programmā līdz ar vēl desmitiem Latvijas bērnunamu iesaistījies arī Limbažu bērnu sociālās aprūpes centrs „Zīles”. Tā vadītāja Dace Lapšāne atklāj, ka bērni uz ASV dodoties jau četrus gadus: „Vispirms starpniekorganizācijas pārstāvji noskaidro, kuri bērni ir juridiski brīvi un potenciāli adoptējami. Viesģimeņu nolūks acīmredzot ir vērtēt atbraukušos un nolūkot kādu no viņiem sev.”
Ārzemju viesģimenes ir priviliģētākā stāvoklī
Pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas uz ASv adoptēti 499 bērni. Līdz ar viesģimeņu programmas kūrētāju darbības izvēršanos īpatsvars audzis pēdējos gados. Pērn uz ASV adoptēti teju 100 bērnu, kas ir puse no kopējā uz ārzemēm adoptēto skaita. Visas ar adopciju saistītās lietas organizē un pārrauga Labklājības ministrija (LM) un pašvaldību paspārnē darbojošās bāriņtiesas, kas ministrijai gan nav pakļautas un savos lēmumos ir neatkarīgas.
LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa noliedz, ka ārzemnieki latviešu bērna adopciju var nokārtot īsākā laika posmā nekā tautieši: „Vietējiem iedzīvotājiem vispirms jāiegūst adoptētāja statuss, bet ārzemju adoptētājiem tas jau ir piešķirts viņu valstī, līdz ar to šis posms izpaliek.”
Krastiņa atzīst, ka ne visiem ārzemniekiem uz bērniem jāgaida rindā, kurā esot vairāk nekā pustūkstotis gribētāju - viesģimenes esot priviliģētākas, tāpēc adoptēt var jau nolūkotu bērnu. Savukārt ik pa laikam izskanošos pārmetumus, ka bērnu adopcija uz ārzemēm raiti sokoties, pateicoties adoptētāju dāsnajiem maksājumiem, ministrijā noraida.
Adopciju gaida 1400 bāreņi
„Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu vecāku par septiņiem gadiem,” sacīts LM pirmdien izplatītajā paziņojumā.
Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei piekrīt adopcijai. Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstveidā.
Atšķirībā no Latvijas iedzīvotājiem adoptētāji no ārvalstīm galvenokārt vēlas uzņemties gādību par skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, brāļu un māsu grupām, kā arī bērniem ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.
Ministrija informē, ka adopcijas lietās visplašākā sadarbība Latvijai ir ar ASV, Franciju un Itāliju. Ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļus un māsas, kā arī bērnus ar būtiskām veselības problēmām. Uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā, norāda LM.
Saskaņā ar LM apkopotajiem datiem šā gada 1.aprīlī adopcijas reģistrā bija ziņas par 1400 adoptējamiem bērniem, kuriem tiek meklēti adoptētāji. Lielākā daļa - 927 bērni - bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Ministrijas apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē.
LM atgādina: ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.
