Izstāde "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" būs skatāma jūlijā
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” būs skatāma jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā no 3.jūlija līdz 6.augustam.
Izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” piedāvās ekskursu Latvijas avangarda mākslā 20. un 21.gadsimtā. Septiņi Latvijas mākslinieki - Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons - pārstāv dažādas paaudzes un katrs ir spilgts sava laika mākslas novators. Viņu darbi sniegs ieskatu sava laika eksperimentālākajās un utopiskākajās mākslas vērtībās, gan to vēsturiskajās pārmaiņās. Caur dialogu starp dažādiem laika periodiem izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai. Kuratore: mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas - Gustavs Klucis (1895–1938) un Kārlis Johansons (1890–1929), kas 20.gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien tiek uzskatīti par pasaules avangarda mākslas spilgtām parādībām. Izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas – struktūras, kurās autors atklājis t.s. spriegumintegritātes (tensegrity) principus – universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā. Rekonstrukcijas, kas būs skatāmas izstādē Rīgā, veidojis Maskavas mākslinieks Vjačeslavs Koļeičuks sadarbībā ar Kārļa Johansona pētnieku Juris Silu. Savukārt Gustava Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja krājuma izcels futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā – abstraktas kompozīcijas kļūst par arhitektoniskām formām un trīsdimensionālām telpiskām konstrukcijām, radot vēl neeksistējošas realitātes un nākotnes pilsētu projektus.
Izstādes hronoloģisko vidusposmu pārstāvēs trīs mākslinieki un dizaineri – Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942). Šo autoru 70. gados un 80. gadu sākumā tapušie darbi ir spilgta liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, kas nav mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos 20. gs. 60. un 70. gados. Izstādē būs redzami šo mākslinieku veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. „gaismas glezniecība”, kas saistāma gan ar aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.
Jaunāko izstādes mākslinieku paaudzi pārstāv Gints Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1980). Izstādē tiks eksponēti jauni darbi, ko autori speciāli radījuši izstādei. Tie balstās unikālos mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentos, iesaista informācijas un datu vizuālu interpretāciju, tiecas paplašināt ierastās mākslas robežas un ieskatīties realitātes mikrolīmeņos.
Izstādes ietvaros norisināsies arī horeogrāfes Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas pasākums „Subjektīva parādība”. Gluži kā ekspozīcijā pārstāvētie mākslas darbi, arī Olga Žitluhina savā daudzstundīgajā klātbūtnē izstāžu zālē skars dažādu laika periodu dejas eksperimentos izmantotos paņēmienus, principus un metodes, kur liela loma ir gan instrumenta (cilvēka ķermeņa) izpētei, gan izmaiņām rādītāja un skatītāja attiecībās.
Izstādi veido Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālās Mākslas muzeju.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.
