Velosipēdistu kritiskā masa Saldū. Pirms 100 gadiem...
Saldus Pilsētas dārzu pirms 100 gadiem bija apsēduši riteņbraucēju kritiskā masa. Promenādes cienītāji no tā tika pamazām izdzīti.
Kultūra

Velosipēdistu kritiskā masa Saldū. Pirms 100 gadiem...

Jauns.lv

Saldū saradušies tik daudz riteņbraucēju, ka pilsētniekiem liegtas rāmas vakara pastaigas Pilsētas dārzā. Jau 1914. gadā varas iestādes nespēja tikt galā nelegālo azartspēļu postu. Kārķos kāds kalps, spēlējot kārtis, pazaudēja govi. Savukārt Vācijā no vecām lupatām sāka ražot cukuru.

Velosipēdistu kritiskā masa Saldū. Pirms 100 gadie...

Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.

Velosipēdistu kritiskā masa Saldū

Riteņbraucēji brīžiem visai agresīvi pieprasa savu tiesību respektēšanu un iespēju neierobežoti braukāt pa gājēju celiņiem un ielu brauktuvēm. Tā 1914 gadā velosipēdistu kritiskā masa bija sasniegta Saldus Pilsētas dārzā:

„No Saldus. Pilsētas dārzs palicis par īstu sporta laukumu velosipēdistiem. Vakaros pa dārza celiņiem nemaz nav iespējams spert soli, ka kāds „sportsmenis” tev iedrāžas ar savu „tecili” mugurā. Vaj šīs nebūšanas novēršanai nevarētu kaut ko darīt pilsētas galva?”

 („Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 12. maijā)

Nelegālās zaudētavas jeb trumpotavas Kārķos

Dažādas azartspēles un nelegālās laimētavas jeb zaudētavas zēla un plauka arī pirms simts gadiem un tās nelaimē noveda ne vienu vien ģimeni. Par vienu tādu gadījumu no Kārķiem ziņoja „Jaunā Dienas Lapa”:

Jau cara laikos latviešu ģimenēm lielas problēmas sagādāja nelegālās trumpotavas un atkarība no tām. Tā ne visai turīgie zemnieki tajās to īpašniekiem atstāja savu grūti sūri pelnīto naudiņu.
Jau cara laikos latviešu ģimenēm lielas problēmas sagādāja nelegālās trumpotavas un atkarība no tām. Tā ne visai turīgie zemnieki tajās to īpašniekiem atstāja savu grūti sūri pelnīto naudiņu.

 („Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 12. maijā)

Kastaņu maisiņš par 1000 rubļiem

Savukārt tie krāpnieki, kuri nebija tik izveicīgi, lai, sitot trumpas, izkrāptu naudu, par bargu naudu pārdeva „zelta” kastaņu maisiņus:

Izveicīgi krāpnieki savulaik kādam Pēterburgas dakterim par 1000 rubļiem pārdeva kastaņu maisiņu, iestāstot, ka kastaņi ir īsta zelta nauda.
Izveicīgi krāpnieki savulaik kādam Pēterburgas dakterim par 1000 rubļiem pārdeva kastaņu maisiņu, iestāstot, ka kastaņi ir īsta zelta nauda.

(„Jaunākās Ziņas” 1914. gada 5. maijā)

Igauņu salinieku sievas bēg no saviem vīriem

1914. gada sākumā Krievijas impērijā pases sāka izsniegt arī zemnieku sievām (pirms tam sievām atļauju pases saņemšanai vajadzēja izprasīt no vīriem). Mūsu kaimiņzemē tas veicināja igauņu vīriešu nomocīto sievu bēgšanu no Igaunijas salām uz kontinentu:

Sāmsalas sievām 1914. gadā bija iemesls gavilēt – beidzot viņas dabūja brīvlaišanas pases un viņas varēja mukt prom no saviem vīriem uz kontinentu.
Sāmsalas sievām 1914. gadā bija iemesls gavilēt – beidzot viņas dabūja brīvlaišanas pases un viņas varēja mukt prom no saviem vīriem uz kontinentu.

(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 12. maijā)

Cukurs no novalkātiem krekliem un apdriskātām lupatām

Inovatīvus risinājumus pārtikas problēmas risināšanai piedāvāja arī pirms simts gadiem. Tā, piemēram, Vācijā sāka ražot cukuru no vecām lupatām:

Mūsdienās e-vielas, iespējams, nav tik kaitīgas, kā pirms 100 gadiem Vācijā ražotais cukurs, kura ražošanai izmantoja vecas un nodriskātas lupetas.
Mūsdienās e-vielas, iespējams, nav tik kaitīgas, kā pirms 100 gadiem Vācijā ražotais cukurs, kura ražošanai izmantoja vecas un nodriskātas lupetas.

(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 12. maijā)

Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.

Elmārs Barkāns/Foto: Edijs Pālens/LETA, All Over Press