Valdība apstiprinājusi atbildes vēstuli Tiesībsargam par krīzes laikā aprēķinātām pensijām

Atgādinām, ka Tiesībsargs sagatavoja un iesniedza valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.

Minētajā atbildes vēstulē skaidrota pensiju sistēmas būtība un taisnīgums, ekonomiskās situācijas ietekme uz pensijas apmēru, izvērtēta pensiju sistēmas atbilstība Satversmē noteiktajam, kā arī sniegti iespējamie priekšlikumi turpmākiem risinājumiem.

Skaidrojot sagatavoto vēstījumu Tiesībsargam, labklājības ministrs Uldis Augulis norāda: “Kā jau esmu uzsvēris, piekrītu, ka viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā, jo viņu pensijas aprēķinātas uz mūžu. Tāpēc jāpalīdz tiem pensionāriem, kuriem krīze ietekmē ir mazākas pensijas. Vienlaikus jāveic izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus indeksus, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem.” Ministrs skaidro, ka paralēli jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus.   

Savukārt, vērtējot finanšu pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju kompensēšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. U.Augulis norāda, ka tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai piemērots pozitīvs kapitāla indekss.

Atbildes vēstulē Tiesībsargam arī norādīts, ka Tiesībsarga priekšlikumu ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums. Proti, kompensēšanas mehānisms, kas varētu stāties spēkā no 2016.gada 1.janvāra, provizoriski sociālās apdrošināšanas budžetā papildu izmaksātu apmēram 45 milj. eiro. Savukārt pārrēķinot pensijas apmēru, būs jāņem vērā arī iepriekšējo divu gadu indeksācijas. Līdz ar to šāds lēmums būs valdības un Saeimas kopīga atbildība un izšķiršanās, uzsver labklājības ministrs.

U.Augulis ir pārliecināts, ka “vecuma pensijas kapitāla aktualizācija, piemērojot ikgadējos indeksus, kopumā ir pareiza un tālredzīga, jo ļauj pensijas kapitālam palielināties atbilstoši algu un inflācijas pieaugumam valstī.  Apdrošināšanas sistēma ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju un tās ietekmi. Veidojot sistēmu, nevarēja precīzi paredzēt ne tik strauju un nepamatotu ekonomikas izrāvienu, ne tai sekojošo smago krīzi. Ja pensijas kapitāla aktualizācija kopš 1996.gada netiktu veikta, piešķirtās vecuma pensijas apmērs būtu ievērojami mazāks. Tomēr šobrīd ir jādomā par tiem cilvēkiem, kuri bija neapskaužamā situācijā un nespēja ietekmēt procesus, kurus pat neparedzēja. Tāpēc, ja mēs runājam par šobrīd straujo valsts ekonomisko attīstību, tad ir jārod risinājums, kā lielai daļai pensionāru tomēr atlīdzināt ne viņu vainas dēļ radušos situāciju.”

LM norāda, ka katra cilvēka pensijas kapitālu krāj visa darba mūža garumā. Lai tas laikposmā līdz pensijas piešķiršanai nezaudētu savu vērtību, to aktualizē, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algu indeksus jeb kapitāla indeksus. Šie ikgadējie indeksi atspoguļo algu, no kurām veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, un maksātāju skaita izmaiņas. Indeksu nosaka katru gadu atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algas un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita izmaiņām valstī.

Vienlaikus LM norāda, ka 80,6 tūkst. cilvēku pensiju aprēķināšanā bija piemērots negatīvs kapitāla indekss. No tiem 41,5 tūkst., aprēķinot vecuma pensijas apmēru, ir piemērots atvieglojums pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanā. Ja šāda atvieglojuma nebūtu, tad pensijas apmērs būtu stipri zemāks nekā piešķirtais

Vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas mērķis ir ilgtermiņā pasargāt to no inflācijas ietekmes, kā arī nodrošināt tā reālu pieaugumu, vienlaikus sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju.

Sociālās apdrošināšanas sistēma ir cieši saistīta ar konkrētā brīža ekonomisko situāciju un ieņēmumiem sociālās apdrošināšanas budžetā.  Pēc būtības tas ir solidaritātes princips – šī brīža nodokļu maksātāji nodrošina pensijas apmēru pašreizējiem pensionāriem. Latvijā pensiju sistēma ir veidota, lai tā darbotos ilgtermiņā sistēmas stabilitātes riskus, sadalot starp pensiju līmeņiem.

Valsts ekonomiskās izaugsmes gados, pieaugot sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaitam un darba algai, atbilstoši augsti bija arī attiecīgajos gados aprēķinātie, pensijas kapitālam piemērojamie ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi. Savukārt valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus dažus gadus ir ietekmējis negatīvi.

Karlīna Timofejeva/Foto: Evija Trifanova, LETA