Par 350 eiro tavs diplomdarbs būs gatavs trīs dienās

Darbu sola uzrakstīt trīs dienu laikā - par jebkuru tēmu

Sludinājumos pat piedāvā izveidot prezentāciju par uzrakstīto darbu, kā arī izveidot tam anglisko vai krievisko versiju - tas viss gan palielina samaksu par pārdesmit eiro. Īsākais darba uzrakstīšanas termiņš esot piecas dienas, bet daži, protams, par papildu samaksu, solījās darbu „uzcept” vien trīs dienās, apvienojot vairāku cilvēku spēkus. Ja vidēji bakalaura darba apjoms ir, sākot no 60 lapām, tad interesanti, cik kvalitatīvs darbs sanāk triju dienu laikā, ja pie tā vēl strādā vairāki cilvēki?! Darbu rakstītāji gan sola – darbs būs oriģināls, tajā tiks izmantota plaša literatūra dažādās valodās, un tas noteikti nebūs plaģiāts. Par to gan varēs spriest pasniedzējs, kad darbu būs izlasījis, bet tad jau būs par vēlu, lai kaut ko mainītu.

Mēnesī uzraksta pat 5 bakalaurus – sava veida bizness

Portālam Kasjauns.lv izdodas sazināties arī ar vienu no sludinājumu izvietotājiem, kurš gatavs pastāstīt savu pieredzi darbu rakstīšanā. Viesturs (vārds mainīts) stāsta, ka ar kursa un bakalaura darbu rakstīšanu nodarbojas jau piecus gadus, un pieredze ir tik liela, ka mēneša laikā varot uzrakstīt pat trīs līdz piecus bakalaura darbus. No tā savukārt izriet, ka viena darba rakstīšanai tiek veltītas vien pāris dienas.

„Neredzu tajā visā neko sliktu, ja cilvēkam dažādu iemeslu dēļ nav laika uzrakstīt darbu pašiem, tad es varu palīdzēt. Un augstskolā četru gadu laikā gan jau katrs būs guvis kādas zināšanas, nedomāju, ka bakalaura darbs ir izšķirošais, lai novērtētu zināšanas, kas gūtas gadiem,” stāsta Viesturs.

Viņš atzīst, ka nopelnīt ar šādu „biznesiņu” varot tīri labi, turklāt pieredze ir tik liela, ka darbu radīšana vairs nesagādājot problēmas. „Vidēji rakstu par 300 eiro, tas atkarīgs no termiņa, ja man palūdz laicīgi, cena ir zemāka. Pagājušajā mēnesī par darbu rakstīšanu vien nopelnīju ap 1000 eiro. Nedaudz sanāk piepelnīt, arī ja cilvēkam vajadzīga prezentācija, bet pieredze rāda – tās parasti viņi pagūst izveidot paši.”

Viesturs stāsta, ka pats ir maģistra programmas students, un ikdienā patstāvīgs darbs viņam neesot. „Uz bakalauriem jau var nopelnīt vien mācību gada otrajā pusē, jau tuvojoties vasarai, ziemā pelnu, sniedzot privātstundas, pasniedzot fiziku un ķīmiju.”

Jautājot par tēmu dažādību, Viesturs stāsta, ka par jebko gan rakstīt viņš nepiekrīt, jo par rakstīto jābūt kaut nelielai sajēgai, taču, nekas neesot neiespējams. „Es garantēju, ka darbs tiks radīts no A līdz Z, nekas nebūs pārkopēts, vai ņemts jau no citiem gataviem darbiem, jo man pašam nav izdevīgi, ja mans klients pēc tam tiek apsūdzēts plaģiātismā,” teic Viesturs. Viņam gan šādas pieredzes neesot, arī vērtējumus par saviem darbiem viņš necenšas noskaidrot, sakot, ka galvenais, lai ir sekmīgs vērtējums un no klienta nepienāk sūdzības.

Aptaujājot vairākus studentus viennozīmīgu atbildi gan neguvām – vieni darbu pirkšanu nosoda, citi to būtu gatavi apsvērt, ja nepietiktu laika uzrakstīt pašam.

Latvijas Universitātes studente Dana stāsta, ka būtu gatava iegādāties bakalaura darbu, maksājot par to ne vairāk kā 200 eiro – „Es darbu rakstīju pati, un tas ir praktiski gatavs, bet, ja man nebūtu bijis laika, tad apsvērtu iespēju nopirkt bakalaura darbu. Zinu, ka manas draudzenes, kurām bakalaura grāds jau rokā, izmantoja šos pakalpojumus kursa darbu rakstīšanā, tur gan nebija tik lielas summas jāmaksā.”

Arī Latvijas Universitātes students Reinis darbu pirkšanu nenosoda – „Ja darbs pēc tam novērtēts sekmīgi, tad kāda starpība, tas pirkts, vai nē. Man līdz bakalaura darba rakstīšanai vēl gads, tagad liekas, ka rakstīšu pats, bet kas zina, iespējams izmantošu šos pakalpojumus, tikai iepriekš gan jānoskaidro atsauksmes, lai nesanāk iegrābties.”

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes studente Anete darbu pirkšanu neatzīst, un šādu biznesu uzskata par nosodāmu. „Ja students nespēj uzrakstīt savu bakalaura darbu pats, tad ko viņš vispār spēj? Nedomāju, ka tas ir kaut kas neiespējams. Tie, kas tos darbus pārdod – nu malači, atraduši veidu kā piepelnīties. Bet tie, kas tos pērk – kāda gan jēga no nopirkta diploma?”

Augstskolās atzīst –šādus gadījumus grūti atklāt

Sazinoties ar Latvijas Universitātes studentu servisa direktoru Jānis Saulīti, noskaidrojam, ka šādus gadījumus pieķert ir praktiski neiespējami, vairāk uzsvars tiek likts uz plaģiātisma gadījumu atklāšanu universitātes iekšienē. „Ja paņemtu ārvalstu universitātes darbu un to pārtulkotu nodotu šeit Latvijā, tad atklāt, ka šis darbs ir plaģiāts, ir praktiski neiespējami. Tas ar ko cīnāmies mēs – plaģiātisma gadījumus atklāt universitātes iekšienē. Visi noslēgumu darbi tiek ielādēti datu bāzē, un ir izstrādāts plaģiātisma ķeršanas rīks, veicot testu uz sakritību. Protams, kaut kādā mērā darbu teorētiskā daļa līdzīgās tēmās var sakrist, tāpēc katra programma atsevišķi vērtē šo sakritību risku,” stāsta Saulītis.

Cik daudz plaģiāta gadījumu Latvijas Universitātē bijuši, esot grūti pateikt, taču Saulītis atzīst – ik pa laikam kāds gadās. „Arī pašlaik tiek pārbaudīti trīs darbi, kuri ir ļoti līdzīgi, bet ir gadījušies arī dažādi kuriozi gadījumi, kad cilvēks vienu un to pašu darbu mēģina nodot, vien nomainot vietvārdus tēmas nosaukumā.”

Par darbu pārdošanu internetā viņš atzīst, ka tie cilvēki, kas ar šādu biznesu nodarbojas, ir gana spējīgi cilvēki, taču tas nav nekas atbalstāms. „Domāju, arī trīs dienu laikā darbu uzrakstīt nav neiespējami, īpaši, ja šiem rakstītājiem jau ir gatavas iestrādnes un sagataves.”

Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis stāsta, ka reizēm atklāt šādus gadījumus neesot vienkārši, bet tas nav neiespējami, īpaši jau tādēļ, ka students, darbu izstrādājot, regulāri konsultējas arī ar darba vadītāju, kurš var viegli konstatēt, vai darbu izstrādā pats students, vai kāds cits. Viņš atzīst, ka, izmantojot jau gatavu tekstu, bakalaura darba uzrakstīšanai nav vajadzīgas pat trīs dienas, taču, RTU studenti izstrādā tehniskus projektus, kur tas nav iespējams, tai skaitā tāpēc, ka mūsdienās tehnoloģijas strauji mainās.

„Mūsu studentiem noslēgumu darbos pašiem ir jārada konkrēts projekts, kas ir unikāls. Universitātes specifikas dēļ, plaģiātisma gadījumi nav tik izteikti.”

Arī Rīgas Tehniskajā universitātē visi noslēguma darbi tiek ievietoti elektroniskā datu sistēmā, lai tos pēcāk būtu iespējams salīdzināt. Pagaidām gan sistēma darbojas vien pašu augstskolas ietvaros, bet pašlaik procesā ir vienošanās ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, par kopīgas sistēmas izmantošanu.

Bakalaura un maģistra darbus, kā noskaidrots, uzreiz gatavus dabūt nemaz tik grūti nav, piedevām par plaģiāta iesniegšanu mūsu valstī bargs sods nedraud - vien atskaitīšana no augstskolas. Tā gan nekāda lielā bēda neesot, jo nākamajā gadā students var stāties iekšā atkal, apliecina gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē. Par bargāku sodu ieviešanu pagaidām runāts netiek.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press, ekrānuzņēmums no ss.lv