Pirmais cilvēks kosmosā izgāja... Rīgas dzīvokļu augsto īres cenu dēļ. VIDEO

Lai arī cik tas fantastiski neizklausītos, tieši Rīgas dzīvokļu īres cenas pirms 60 gadiem noteica to, kas šodien rakstīts kosmosa iekarošanas vēstures grāmatās. Ja Rīgas dzīvokļu īres cenas būtu zemākas, tad pirmais cilvēks, kurš izgāja atklātā kosmosā, būtu pavisam cits, nevis Aleksejs Ļeonovs.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Rīgā īres cenas bija vairāk nekā kosmiskas. Ļeonovs to dēļ aizlidoja izplatījumā, jo nevarēja atļauties Rīgā noīrēt pat pieticīgu istabiņu, lai Latvijas Mākslas akadēmijā studētu glezniecību. Tā nu nākošajam kosmonautam, kurš sapņoja kļūt par gleznotāju, nācās mainīt plānus un kļūt par lidotāju, bet pēc tam par vienu no ievērojamākajiem padomju kosmonautiem.

30. maijā Krievijā plaši tika atzīmēta Ļeonova 80. dzimšanas diena, un tad viņš arī atklāja vairākus mazzināmus savas biogrāfijas faktus.

Mazais Aleksejs, kā jau vairums puišeļu, savulaik gribēja kļūt par lidotāju, bet viņam bija arī cits talants – jau skolas laikā Aleksejs visus pārsteidza ar saviem zīmējumiem, viņam bija mākslinieka talants. Tomēr sapnim par gleznotāja karjeru nācās pāri pārvilkt treknu svītru. Ļeonovu daudzbērnu ģimene dzīvoja trūcīgi. Ģimene cieta Staļina represijās, to izsūtīja uz Sibīriju, bet pēc kara Ļeonovi pārcēlās uz dzīvi Kaļiņingradā.

Kopmītņu trūkums Alekseju aizdzen atpakaļ uz mājām - Kaļiņingradu

1953. gadā Aleksejs padusē pasita savus zīmējumus (zirga, Kārļa Marksa un Maksima Gorkija portretus) un devās iekarot salīdzinoši netālās Rīgas mākslas templi – Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA).

Viņa mākslas darbus aplūkoja toreizējais LMA Glezniecības un kompozīcijas katedras vadītājs Vladimirs Kozins un uzreiz noteica: „Viss tu esi mūsu students!”

Tomēr Ļeonovam neizdevās īstenot savu bērnības sapni. Izrādījās, ka toreiz LMA kopmītnes piešķīra tikai no 3. kursa, bet jaunajam puisim nebija tik daudz naudas, lai īrētu istabiņu. Toreiz Rīgā istabas īre bija 500 rubļi mēnesī, apmēram tikpat daudz, cik strādnieka vidējā alga.

Krievijas televīzijai Ļeonovs par Rīgas mākslas akadēmijas iekarošanu stāsta: „Stāvu tāds provinciālis un skaļi visiem taujāju, kas te un kā. Iznāk mācību iestādes prezidents (Kozins – Kasjauns.lv), tāds ar Repina bārdiņu, palūdz, lai parādu viņam savus darbus. Paskatījās un man teica: „Uzskati, ka esi mūsu students”. Pēc tam uzzināju, ka kopmītni šeit dod tikai no trešā kursa, stipendija – 500 rubļi. Tik, cik istaba Rīgā maksāja. Tēvam toreiz bija 70 gadi, mazākais brālis mācījās septītajā klasē. Tā kā es sapakojos, aizbraucu un iestājot lidotāju skolās.”

Sapnis par glezniecību tomēr īstenojies

Tā nu Aleksejam no desmit bērnu ģimenes nekas cits neatlika, kā doties armijā. Viņš vispirms beidza kara lidotāju skolu, bet pēc tam tika ieskaitīts kosmonautu vienībā. Un viņa kosmiskā karjera bija ļoti veiksmīga.

1965. gada martā Ļeonovs no kosmosa kuģa „Voshod 2” pirmo reizi cilvēces vēsturē izgāja atklātā kosmosā un tur pavadīja 12 minūtes un deviņas sekundes. Savukārt 1975. gadā viņš bija vēsturiskajā padomju - amerikāņu „Sojuz” – „Apollo” ekipāžā – pirmais padomju kosmonauts, kurš pirmais izplatījumā sarokojās ar amerikāņu astronautu. Līdz pat PSRS sabrukumam viņš bija kosmonautu sagatavošanas centra direktora vietnieks. Tagad Ļeonovs nodarbojas ar investīciju biznesu.

Tomēr starplaikos starp lidojumiem, kosmonautu skološanu un biznesa darīšanām, Ļeonovs nekad nav aizmirsis savu otru talantu – glezniecību. Viņš ne tikai glezno, attēlojot pat skatus no kosmosa, bet arī rīko izstādes. Jāpiemin arī tas, ka Ļeonovs konsultējis arī Holivudas kosmosa trillera „Gravity” („Gravitāte”) uzņemšanas grupa. Filma pagājušā gada rudenī kļuva par kases grāvēju. Sīkāk par Alekseja Ļeonova māksliniecisko talantu skatieties dokumentālajā filmā „Lēciens kosmosā”.