Viltus profilu sērga sociālajos tīklos. Vai vispār iespējams sevi pasargāt?

Izrādās, viltus profilus sociālajā tīklā Twitter.com, lai ierakstītu ne īpaši glaimojošus ierakstus, veido ne tikai slavenībām. Ar to saskaras arī plašākai sabiedrībai nezināmi cilvēki, uzņēmumi un zīmoli. Tāpat tas notiek arī Facebook.com un pašmāju sociālajā tīklā Draugiem.lv, kur savas fotogrāfijas nejauši vari „uziet”, publicētas ar svešu vārdu. Nereti ir situācijas, kad bildes vai personas dati tiek izmantoti ļaunprātīgos nolūkos, proti, lai personu nomelnotu un celtu neslavu, kas var kaitēt gan reputācijai, gan darba meklējumiem nākotnē.

Rīdziniecei Dārtai (22) arī gadījies ieraudzīt savu „dvīņu māsu” sociālajos tīklos. Viņas vārds gan nav izmantots, bet vairākas bildes gan, radot pavisam ticamu personu zem cita vārda, ka tikai tuvākajiem cilvēkiem būs skaidrs – šī persona nemaz neeksistē. Attiecīgā portāla administrācijai ziņots par viltus profiliem, tie nekavējoties izdzēsti, taču pēc laika uzrodas atkal no jauna. „Sociālie tīkli ir pilni ar viltus profiliem, un laikam jau loģiski, ka portāla administrācija nespēj ar to efektīvi cīnīties, taču, ir nepatīkami ieraudzīt savu bildi zem sveša vārda, un sazin Dievs, kādos nolūkos profils ticis radīts. Un kas tad šīm personām par to pienākas? Sodīts jau neviens netiek, viltus profils izdzēsts, un taisi tik atkal nākamo jau no citas IP adreses,” teic Dārta. Viņa atzīst, ka savas bildes izņēmusi no teju visiem sociālajiem tīkliem, bet tās tāpat var uzmeklēt google.com, kur informācija glabājas gadiem.

Uztrauc arī fakts, ko ar šo profilu tā īpašnieks cenšas panākt. „Kamēr tas tiek izmantots, lai slepeni apskatītu citus lietotājus, man tas varbūt pat netraucē, bet ja nu ar manu bildi tiek izplatīti nievājoši spriedelējumi, apvainojumi un līdzīgas lietas? Pēc tam cilvēki uz ielas atpazīs un rādīs ar pirkstiem...”

Ja vien izmantoti nav tavi dati, visticamāk, kāda cita profilam lielu uzmanību nepievērs, taču ir pazīmes, pēc kurām diez gan ātri atpazīt, vai profilā minētā persona ir īsta vai izdomāta.

•    Profilā noteikti nebūs apskatāma plaša galerija ar personiskajām fotogrāfijām

•    Pie aktivitātēm pamanīsiet aizdomīgu tukšumu

•    Profila draugu loks būs niecīgs un visai apšaubāms – no dažādām pasaules malām, dažādā vecumā amplitūdā

•    Ziņas par pašu profila lietotāju būs niecīgas vai to nebūs vispār

•    Pārliecinies, vai profilā minētā persona eksistē, ierakstot tās vārdu un uzvārdu google.com, salīdzini arī tur pieejamās fotogrāfijas

Izvērtē riskus, pirms kaut ko publicē

Sazinoties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju, izdodas noskaidrot, ka gadījumos, kad konstatēts, ka personas dati izmantoti viltus profila izveidei, sākumā gan vajadzētu sazināties ar konkrēto sociālā tīkla administrāciju - ar lūgumu profilu dzēst. Taču, gadījumos, kad tas nelīdz, noteikti jāvēršas Datu valsts inspekcijā vai Valsts policijā, ja dati izmantoti ļaunprātīgos nolūkos. Par personas datu izmantošanu iespējams arī sodīt, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā to nosaka pants par nelikumīgu darbību ar fiziskās personas datiem, informē uzņēmuma pārstāvis Vilnis Tukums.

Kā minēts Datu valsts inspekcijas sagatavotajā pārskatā par personas datu drošību internetā, ir grūti un pat neiespējami veikt kontroli pār savu datu izmantošanu virtuālajā vidē, kur pastāv neskaitāmas iespējas personas datus kopēt, saglabāt un veikt citas darbības, tādēļ ikvienam aicinājums izvērtēt, vai tiešām vēlies par sevi publiskot informāciju internetā, un kādas tam varētu būt sekas.

„Katram no mums nepieciešams aizsargāt savus personas datus, savukārt tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina godprātīga personas datu apstrāde, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Katrā situācijā, pirms persona sniedz savus personas datus, vajadzētu pārliecināties, kādam mērķim dati tiks apstrādāti,” atgādina Datu valsts inspekcijā.

Datu valsts inspekcija, izvērtējot iedzīvotāju sūdzības, secina, ka tiešsaistes sociālo tīklu portālos ievietotajai informācijai būtu nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, jo nekad nevar zināt, kurš informāciju nokopēs, saglabās un nelikumīgi izmantos.

„Nepieciešams izvērtēt riskus, kādi pastāv, lietojot arī dažādas tehnoloģijas, arī mobilo ierīču aplikācijas, kur pat, iespējams, indivīdam nezinot, tiek vākti personas dati,” teic Datu valsts inspekcijā.

Lai gan Fizisko personas datu aizsardzības likums attiecas uz visu veidu personas datu apstrādi un jebkuru fizisku, vai juridisku personu, tas regulē tikai Latvijā reģistrētos sociālo tīklu pakalpojumu sniedzējus. Likums neattiecas uz tādiem populāriem sociālajiem tīkliem - kā Facebook.com vai Twitter. „Tomēr gadījumos, kad konstatēta nelikumīga personas datu apstrāde minētajos sociālajos tīklos, konsultējam indivīdus, lai viņi varētu īstenot savas datu subjekta tiesības, piedevām Facebook.com un Twitter.com ir izstrādājuši iesnieguma formu, kuru datu subjekts var iesniegt, tai skaitā, ja izveidots viltus profils,” teic Datu valsts inspekcijā.

Draugiem.lv dienā apkaro vairākus viltus profilus

Arī pašmāju sociālajā tīklā draugiem.lv viltus profili ir ikdienišķa parādība, taču tos izskaust esot krietni vieglāk nekā ārzemju portālos, teic Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

"Pie mums reģistrācija notiek vien ar ielūgumiem, tāpēc tas paver iespēju viņus ātri izķert. Protams, dienā saņemam pāris sūdzības, bet pozitīvi, ka par to mums 99% gadījumu paziņo paši lietotāji," stāsta Palkavnieks. Viņš atzīst, ka iemesls viltus profilu veidošanai tieši Draugiem.lv varētu būt statistikas pakalpojums - "Tas ir lielākais dzinulis, palūrēt otru, lai viņš neredz, ka esi skatījies. Bet tādus ļaunprātīgus gadījumus, kad tiktu veidoti viltus profili, lai veiktu noziedzīgu darbību, savā praksē neesmu dzirdējis. Ja runā par ārzemju portāliem, piemēram, Twitter.com daudzi viltus profili ir parodiju konti, un man tas šķiet pat jautri, pats sekoju gan Kardināla Pujata viltus kontam, gan Lienes Greifānes parodiju profilam," atzīst Palkavnieks.