Gandrīz puse iedzīvotāju uzskata: ja pārim nav bērnu, to nevar saukt par ģimeni

Pozīciju, ka pāri var uzskatīt par ģimeni, ja ir bērni, atbalsta 40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījums. Biežāk uzskatu, ka par ģimeni pāri var dēvēt tikai tad, ja tam ir bērni, noliedza sievietes.

Visbiežāk respondenti norādīja, ka optimālais bērnu skaits pašreizējā Latvijas situācijā būtu divi bērni (47%). Daudz mazāk (28%) par optimālu uzskata trīs bērnus, bet 4% - četrus un vairāk. Lūgti nosaukt summu, kāda būtu nepieciešama bērna uzturēšanai mēnesī, visbiežāk respondenti atbildēja, ka tie ir 200 (16%) vai 300 (16%) eiro.

Viedokli, ka vecāku pienākums ir dot bērniem labāko pat uz savas labklājības rēķina, atbalstīja 61% respondentu, savukārt 30% nav gatavi upurēt savu labklājību bērnu dēļ.

Komentējot aptaujas rezultātus, sociālantropologs un bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis sarunā ar aģentūru BNS norādīja, ka bērnu skaita samazināšanās ir globāla tendence, kas liek pārskatīt iedzīvotāju skaita pieauguma dinamiku. Pēdējo trīsdesmit četrdesmit gadu laikā rietumvalstīs būtiski pieaudzis šķirtu laulību un ārlaulībā dzimušu bērnu skaits. Šī tendence ir saistīta ar kapitālisma un patērētāju attiecībām, sacīja Ķīlis.

Sociālantropologs uzsvēra, ka kapitālisms diezgan izteikti cilvēkiem liek daudz strādāt un iet uz karjeru. Sociālās normas paredz, ka bērni var dzimt diezgan ierobežotā laika posmā - 27 līdz 40 gadu vecumam - un, ja pa to laiku taisa karjeru, rodas pretruna, atzina Ķīlis. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka bagātākajās valstīs sabiedrība sākusi dzimstības veicināšanā ieguldīt lielākus resursus. "Izskatās, ka globālā tendence vienā virzienā ir bērnu skaitam samazināties, partnerattiecībām palikt mazāk ilgām, bet starppaaudžu attiecībām sairt. No otras puses, pie noteikta labklājības līmeņa parādās interese nodokļu maksātājiem samesties, lai notiktu izmaiņas," teica Ķīlis.

Viņš norādīja, ka acīmredzot Latvijā vēl nav sasniegts noteikts labklājības līmenis, ka iedzīvotāji saprot, ka šim jautājumam var atļauties lielāku daļu gan personisko, gan arī nodokļu maksātāju līdzekļu. "Bērnu skaitam sasniedzot kritisku punktu, sabiedrības domāšanā notiek izmaiņas. Vai Latvijā ir sasniegts kritisks punkts, tas ir jautājums, uz kuru ir grūti atbildēt," atzina Ķīlis.