Digitālās TV lietā Jurģi Liepnieku grib sodīt ar 5 gadiem cietumā un iespaidīgu naudassodu
Prokurors Edvīns Piliksers šodien digitālās televīzijas krimināllietā prasīja polittehnologu Jurģi Liepnieku sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā.
Tāpat Piliksers brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā prasīja Andrejam Zabeckim, bet finanšu konsultantam Harijam Krongornam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 48 000 eiro apmērā.
Savukārt Andrejam Ēķim tika prasīts sods 140 minimālo mēnešalgu jeb 44 800 eiro apmērā.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pēc vairākus gadus ilgušās tiesas izmeklēšanas digitālās televīzijas krimināllietā tiesas debates tika atklātas šī gada 5.februārī.
Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
