Latvijā būs atsevišķa psiholoģijas joma - militārā psiholoģija
Ministru kabineta komiteja šodien virzīja skatīšanai valdībā Psihologu likumu, kas regulē psihologu profesionālo darbību valstī, nosakot militārās psiholoģijas kā atsevišķa novirziena iekļaušanu likumā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) lūdza šādu novirzienu iekļaut, jo pēdējā laikā palielinās militāro psihologu skaits. Turklāt šī ir specifiska joma, jo psihologi sagatavo karavīrus militārajām misijām, un šis psiholoģijas novirziens tomēr ir citādāks nekā tradicionālā psiholoģija.
Sagatavotais likumprojekts definē psihologa profesionālo darbību, nosakot, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs vai psihologs, kura iegūtās izglītības kopējais apjoms ir vismaz 240 kredītpunkti un kuram apgūta prakse ne mazāk kā 40 kredītpunktu apjomā. Tāpat plānots veidot psihologu reģistru.
Likumprojekts paredz, ka tiks veidota Psihologu sertifikācijas padome, kura apstiprinās sertifikācijas komisiju sastāvu un pārraudzīs to darbību. Padomes uzdevums būs izsniegt vai anulēt psihologa sertifikātus, izskatīt klientu un publisko personu sūdzības par profesionālo darbību. No psihologu profesionālo biedrību deleģētiem pārstāvjiem tiktu veidotas piecas sertifikācijas komisijas, kuras izvērtēs sertifikāta pretendenta iesniegto informāciju un veiks kompetences pārbaudi. Lai iegūtu psihologa sertifikātu, pretendentiem būs jāsamaksā valsts nodeva desmit eiro apmērā.
Regulējumā ir definēti psihologu darbības pamatnosacījumi. No psihologu profesionālo biedrību deleģētiem pārstāvjiem tiktu veidotas piecas sertifikācijas komisijas, kuras izvērtētu sertifikāta pretendenta iesniegto informāciju un veiktu kompetences pārbaudi.
Likumprojekts nosaka, ka psihologam ir pienākums glabāt psihologa atzinumus un sadarbības pārskatus savas profesionālās darbības laikā un, izbeidzot profesionālo darbību, nodot tos glabāšanai Valsts arhīvā. Tāpat gadījumos, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka ir apdraudēta citu personu dzīvība vai veselība, psihologam nekavējoties būs jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs. Tas jādara ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc informācijas uzzināšanas no klienta. Psihologiem arī būs tiesības pašiem atteikties sniegt pakalpojumus, ja to sniegšana rada vai var radīt draudus viņu dzīvībai vai veselībai.
Likumprojekta izstrādātājs - Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) - vērš uzmanību, ka Latvijā nepastāv normatīvais regulējums, kurā būtu noteikti psihologu profesionālās darbības principi, šo personu tiesības un pienākumi, kā arī psihologu klientu pienākumi. Nav arī izveidota vienota psihologu sertificēšanas sistēma un noteikts, kāda izglītība personai ir jāiegūst, lai varētu sniegt konkrētus pakalpojumus. PKC arī norāda, ka patlaban nav noteikta atbildība par psihologa pakalpojumu sniegšanu un to kvalitāti, kā arī ar pakalpojuma rezultātā radītajām sekām.
Normatīvajos aktos līdz šim arī nav bijuši noteikti nekādi ierobežojumi personām veikt psihologa profesionālo darbību gadījumos, ja to darbība ir bijusi nekvalitatīva, radījusi psihologa klientam kaitējumu vai psihologs nav ievērojis profesionālās ētikas principus. Nav arī noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti.
Jau ziņots, ka valdība februāra sākumā uzklausīja PKC sagatavoto ziņojumu "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību", kurā norādīts uz vairākiem trūkumiem pašreizējā psihologu profesionālajā darbībā un uz nepieciešamību ieviest vienotu regulējumu. Valdība arī uzdeva PKC izstrādāt likumprojektu, kas regulētu psihologu profesionālo darbību Latvijā.
LETA/Foto: Zilgma Kukle, LETA
