Doktore Kartunova: "Rail Baltica" kopā ar visu Rīgu būs zem ūdens

Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece Ludmila Kartunova ir pārliecināta – Latvijas „Rail Baltica” posma vidējā daļa, kas ieplānota Rīgā, pēc 60–80 gadiem kopā ar visu galvaspilsētu pilnībā nogrims neizbēgamas tektonisko plātņu virzības dēļ.

Jau 1981. gadā ģeologi veikuši vērienīgu Latvijas kartēšanu, pētot iespējamo nākotnes ainu. Toreiz no tautas slēpa, ka Rīga, Jūrmala, Līvu krasts, Liepājas un Ventspils novadu piekraste var reiz pazust zem ūdens.

Kādēļ gan Latvija pavisam pēkšņi ir nolemta ģeoloģiskām katastrofām? Speciāliste skaidro, ka Latviju uz pusēm šķeļ spredinga jeb izplešanās zona, proti, platforma, pie kuras pieder Skandināvija un Latvijas ziemeļrietumi, slīd dienvidrietumu virzienā. Savukārt platforma, pie kuras pieder Latvijas dienvidaustrumi, Austrumeiropas valstis un Krievija, virzās austrumu virzienā, sadalot mūsu valsti divās daļās.

“Kaut arī mēs, Latvija, esam ļoti masīvi, proti, mums ir 40–65 kilometrus bieza, varena zemes garoza, šī spredinga zona pakāpeniski paplašinās. Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa atdalās no Krievijas plātnes. Šo procesu veicinās arī seismiskie notikumi, kas gaidāmi Centrāleiropā un Vidusjūrā. Protams, šie ir salīdzinoši ilgstoši procesi un nenotiks rītdien, taču spēcīgas zemestrīces varam piedzīvot pēc 60 gadiem. Ap to laiku arī var sākties plūdi,” skaidro zinātniece, norādot uz neizbēgamu Baltijas jūras izplešanos pāri Rīgai un lielai daļai Kurzemes, tostarp Liepājai.

Baltijas jūras vietā atkal izveidošoties ezers, kā tas jau bija pirms astoņiem tūkstošiem gadu. Applūdusī teritorija turklāt būs vēl lielāka, ja Daugavpils tuvumā tiks uzcelta hidroelektrostacija, brīdina Kartunova.

Pētniece teic, ka Kaļiņingradā jau pirms laba laika novēroti pastāvīgi, nelieli 2–4 balles stipri pazemes grūdieni, kas liecina par daudz nopietnākām tektonisko plātņu kustībām jeb zemestrīcēm nākotnē.

“Taču ko mēs Latvijā darām pašlaik? Mēs plānojam, būvējam un attīstām infrastruktūru zonā, kur dabas likumi paredz cilvēka konstrukcijām nepanesamas pārmaiņas. Cilvēki no laukiem masveidā saplūduši Rīgā un ap to, un atbildīgās iestādes acīmredzot ir izvēlējušās ignorēt neizbēgamo. Mūsu pieeja pilsētu attīstībai ir tik primitīva, ka kļūst kauns!” sašutusi ir Kartunova.

Iecerētā Eiropas standarta dzelzceļa līnija savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, turklāt tālākā nākotnē maršrutu pagarināšot līdz pat Venēcijai.

Noliekot blakus projekta iespējamos plānojumus un zinātnieces baiso prognožu karti, kļūst skaidrs, ka Rīgā un tās apkārtnē modernā ātrvilciena sliedes būs zem ūdens. Vai „Rail Baltica” plānotāji var atspēkot apokaliptiskās prognozes?

Projekta Latvijas posma tehniskajā izpētē iesaistītā uzņēmuma „Konstruktionsgruppe Bauen Latvia” valdes priekšsēdētājs Arnis Skrastiņš, komentējot Kartunovas paredzēto kataklizmu, apgalvo, ka kaut ko tādu dzird pirmo reizi.

“Man grūti spriest, un es negribu apšaubīt nevienu speciālistu, kas šajā jomā darbojas, taču šķiet, ka kundzes rīcībā ir informācija, kādas mums nav. Mums šajā procesā arī ir piesaistīti pietiekami nopietni ģeologi, un līdz šim veiktajos izpētes darbos nav konstatēti nekādi riski. Šad tad reģistrētās 4–5 balles stipras zemestrīces nepavisam nav iemesls nobremzēt šādu projektu. Galu galā dzīve turpinās arī par spīti visādiem iepriekšējiem apokaliptiskiem pareģojumiem,” izsakās Skrastiņš. Tomēr viņš atzīst: lai arī cik “izmisīgi maz ticams”, teorētiski šāds scenārijs ir iespējams.

Par projekta īstenošanu un strupceļiem ar pašvaldībām Skrastiņš izsakās cerīgi: “Notiek darbs, lai panāktu kompromisu. Vēlos uzsvērt, ka neviena pašvaldība nav pateikusi galēju „nē” šim projektam. Runa ir par maksimālu labuma gūšanu no tā.”

Izrādās, par spīti šķēršļiem, projekta realizētāji manāmi apsteiguši lietuviešus, kuri tikai vēl domā par dzelzceļa posmu izvietojumu. Tiesa, igauņi Latviju kavējošos pamatjautājumus jau ir atrisinājuši un patlaban izstrādā skiču projektu.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš:

“Postošās zemestrīces uzskatāmi parāda, ka mēs dzīvojam kā viendienīši. Vēlos būvēt māju nestabilā piekrastē, bīstami tuvu nogāzēm, zemestrīču zonā, jo tur ir skaistāk, tur es labi izskatīšos un būšu laimīgs – tāda ir sabiedrības attieksme!

Tas, ka liela daļa pasaules infrastruktūras ir uzbūvēta neatbilstošās vietās, ir vispārzināms fakts, un arī Latvijā attīstība bieži vien notiek, apbūvējot bezjēdzīgas vietas.

Taču izmaiņas, par kurām runā Kartunovas kundze, notiek ārkārtīgi lēni, turklāt nevienmērīgā tempā. Runas par neizbēgamām katastrofām, milzīgām izmaiņām un nepieciešamību rīkoties, lai glābtos, notiek jau sen. Tas ir kā teātris, un teātra vidū ir Ludmila Kartunova. Viņa nav eksperte šajā jomā, turklāt kundze ir jau ļoti cienījamā vecumā.

Visas nākotnē būtiskās ģeoloģiskās un vides izmaiņas lielākoties ir apzinātas un iekļautas pilsētu plānošanā, taču cits jautājums ir – vai šiem norādījumiem mēs vienmēr sekojam.”