Viņi darbu par labu algu var atrast zibenīgi. Saruna ar Latvijā pieprasītākās profesijas pārstāvjiem

MĀRIS (32)

“IT joma man bija tuva jau no agras bērnības. Vecākiem bija iespēja agri iegādāties mājas datoru. Sākotnēji interese, protams, galvenokārt bija par spēlēm, taču, kad pirmo reizi datoru “nogrāvu” un nācās pašam salabot, apguvu šo to noderīgu,” stāsta Māris, kurš no iesācēja jau kļuvis par pieprasītu speciālistu.

“Tā arī pamazām radās sapratne par datora uzbūvi. Vidusskolā palīdzēju pieskatīt skolas datorklases – tas nāca kaut kā organiski, bija kā papildus pieredze. Pēcāk iestājos Vidzemes augstskolā,” atceras speciālists.

Studentu dzīvei nebija laika

Studiju laikā Mārim palīdzējis centīgums: “Atzīmes bija labas. Labākais un sliktākais, kas ar mani tolaik notika bija tas, ka sāku strādāt specialitātē 2.kursā. Uz visiem kursiem skatījos caur praktiska pielietojuma prizmu. Redzēju jēgu daudziem kursiem, par kuriem citiem kursa biedriem sajēgas nebija, attiecīgi mainījās arī attieksme.”

Māris norāda, ka praktiskos darbus jau studiju laikos darījis nevis ķekša pēc, bet gan lai radītu kaut ko reālu, cilvēkiem noderīgu: “Šeit arī apguvu kritisko domāšanu attiecībā pret priekšmetiem, nevēloties tērēt laiku muļķībām. Sliktākais, kas ar mani notika – nebija iespējas izbaudīt visas studentu dzīves burvības, tai skaitā apmaiņas programmas studijas ārzemēs, ko ieteiktu ikvienam.”

Atrast darbu – divu nedēļu jautājums

Māris atzīst, ka darba pieprasījumus saņem nepārtraukti. “Darbu parasti meklēju sociālajos tīklos. Gan reālos, gan tiešsaistes. Parasti darba atrašana prasa mazāk par divām nedēļām. Šobrīd nav vairs vēlme atrast darbu, izaicinājums ir radīt savu,” stāsta IT speciālists, “Sākotnēji saņēmu aptuveni 300 latus. Mana alga ir augusi atbilstoši manam ieguldījumam profesionālajā izaugsmē. Kad iespringu, auga, kad neiespringu – stagnēja. Šobrīd pēc nodokļu nomaksas saņemu ap 2 500 eiro.”

ALEKSEJS (23)

Aleksejs, kurš nāk no dziļiem Vidzemes laukiem, šobrīd strādā vienā no Baltijas vadošajiem IT uzņēmumiem filiālē Rīgā. Zīmīgi, ka jaunietis, kurš savu ikdienu vairāk saista ar muzicēšanu, savas studijas nemaz nav pabeidzis – zināšanas un prasmes Aleksejs izkopis patstāvīgi, rezultātā spējot bez problēmām konkurēt IT sfēras darba tirgū.

“IT kā studiju virzienu izvēlējos tāpēc, ka neko citu gluži vienkārši nepratu. Vēlos gan uzreiz norādīt, ka tiem, kuriem interesē datortehnoloģijas un programmēšana, nebūtu ieteicams studēt Latvijā, īpaši Latvijas augstskolās – mana pieredze liecina, ka studiju programmas ir “vecā skola” – nedaudz atpalikušas no mūsdienām. Pats studijas pametu pēc otrā kursa, tieši šī paša iemesla dēļ – nebija stimula apgūt novecojušas lietas,” neslēpj Aleksejs.

Iesācēja alga – 1 200 eiro

Gados jaunais programmētājs apgalvo, ka IT jomā darbu bez problēmām var atrast arī bez izglītības, galvenais ir prast izdarīt to, ko no tevis prasa, pārzināt vajadzīgās tehnoloģijas.

“Pats esmu sācis strādāt visai nesen, atalgojums jau ir paguvis manāmi pieaugt. Šobrīd saņemu 1 200 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir ļoti tipisks iesācēja atalgojums,” apgalvo Aleksejs. Puisis apgalvo, ka labprāt pabeigtu studijas, taču ne Latvijā.

LAURIS (26)

“Izvēlējos studēt IT jomā, jo iepriekšējās studijās nācās saskarties ar vairākām sfērām – vienlaikus bija multimediju dizains, dizains, komunikācija, bizness un programmēšana, bet visvairāk piesaistīja tieši programmēšana. Redzot nozares attīstību un izaugsmi, kā arī projektu daudzveidību, nespēju sēdēt malā un neiesaistīties tajā visā,” stāsta Lauris, kurš šobrīd mācās un strādā IT sfērā Dānijā.

Darba netrūkst kā Dānijā tā Latvijā

Arī Lauris atzīst, ka bakalaura studiju līmenis skolās mēdz nebūt pārāk augsts, lai visi studējošie sākumā spētu tikt līdzi. “Tāpēc tiem, kuriem ir laba pieredze, daudzas lietas varētu šķist pašsaprotamas un viegli apgūstamas. Lai arī maģistrs šajā jomā nav obligāta lieta, es apsveru iespēju turpināt studijas, apgūt šīs lietas padziļināti,” savus plānus atklāj Lauris.

Viņš stāsta, ka IT jomā šobrīd ir darba piedāvājumu pārpilnība un arī viņam, gan Dānijā, gan Latvijā darba meklējumi nesagādātu milzu grūtības. “Viss, protams, ir atkarīgs no pieredzes – ja esi jaunietis, kurš tikko beidzis skolu, tev būs grūtāk atrast sev ko tīkamu, taču, ja esi profesionālis ar pieredzi, tad darba devēji paši tevi sameklēs,” apgalvo Lauris.

Strādājot kā students Lauris par aptuveni 60 stundām mēnesī saņem 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, Viņam pienākas arī stipendija apmēram 550 eiro apmērā.

Lielā laime – darbs ar starptautiskiem klientiem

Lauris izvēlējies strādāt ārzemēs, jo tur esot iespējas darboties ar daudzveidīgākiem projektiem un starptautiskiem klientiem: “Jāatzīst, ka šeit ir arī lielākas izaugsmes iespējas. Darbs starptautiskā vidē ir liels pluss un Latvijā pagaidām, diemžēl, tādas iespējas ir grūtāk sastapt, taču arī uz dzimtenes nākotni raugos pozitīvi!”

KRISTAPS (31)

Kristaps, kurš šobrīd atbild par kāda Latvijas medija mājaslapas izstrādi un uzturēšanu, atklāj, ka interesi par IT jomu mantojis no vecākā brāļa. “Man esot jaunākam, viņš pats sāka darboties ar datoriem. Man, protams, bija jāskrien līdzi! Pēc vidusskolas beigšanas IT programmēšanas studijas Vidzemes augstskolā arī bija viens no variantiem, kuru apsvēru,” stāsta Kristaps. Studijas viņš uzsācis 2000.gadā, budžeta grupā, kas bijis viens no noteicošajiem iemesliem, lai izvēlētos dzīvi saistīt ar datortehnoloģijām.

Studijas pamet, saprot, ka var nopelnīt patstāvīgi

Arī Kristaps studijas nepabeidza, pēc 2.kursa beigšanas saprotot, ka no mācībām negūst nekādas praktiskās zināšanas, kuras viņam noderētu darba vidē, ikdienā. “2.kursā arī sāku strādāt. Pēc gada pievērsos tam, ko daru tagad – programmēšanai. Tad arī sapratu, ka jau varu pelnīt sev naudu un skola faktiski neko nedod. Nebija sajūtas, ka man būtu jāiet uz skolu, un mācības pametu,” atklāts ir Kristaps.

Kristaps stāsta, ka laikā, kad uzsācis savas programmētāja gaitas, šādas vai tādas mājaslapas esot bijušas vajadzīgas teju visiem vietējiem uzņēmumiem.

Bija laiki, kad uzņēmēji “plēsās” pēc mājaslapām

“Vecās interneta vietnes novecoja, auga prasības – mani pakalpojumi bija vajadzīgi un, mainoties līmenim, mainījās arī darba izmaksas. Bija jau arī vēl laiki, kad firmām vienkārši vajadzēja savu pirmo mājaslapu. Visiem, kuri reģistrēja savu komercdarbību “Lursoft”, varēja sūtīt reklāmu un pēc pāris nedēļām viņi jau bija klāt ar pasūtījumu!” smejot atceras Kristaps.

Tolaik viena, salīdzinoši vienkārša mājaslapa jeb tā dēvētā uzņēmuma vizītkarte maksāja ap 200 – 300 latiem. Tās izstrāde aizņēma aptuveni nedēļu. “Kopā strādājām trīs cilvēki – dizainers, projektu vadītājs un es. Mēnesī uztaisījām kādas piecas līdz sešas šāda veida lapas,” pastāsta Kristaps. Tolaik viņam bija vien 20 gadi, vidējā peļņa mēnesī – ap 500 latiem – tam laikam patiesi neslikti.

Darbadevēji neizlaiž no acīm labus IT speciālistus

Taču bijis arī citādi. Atceroties studiju sākuma laikus, Kristaps stāsta, ka ar naudu bijis diezgan grūti: “Tie, kuri studēja, knapinājās no mēneša uz mēnesi, taču bija daži, kuri tā laika celtniecības bumā piepelnījās būvniecībā. Summas bija visai nereālas – 2000 lati nedēļā. Taču es un vēl citi izvēlējāmies koncentrēties uz savu karjeru ilgtermiņā, un tas atmaksājās.”

Kristaps atklāj, ka IT jomā ļoti bieži rodas situācijas, kurā šī departamenta darbinieks ir tā “saaudzis” ar kompāniju, ka darbadevējam gluži vienkārši ir bail pazaudēt savu speciālistu. Rezultātā labākās kārtis ir darbinieka rokās un rodas iespēja panākt sev daudz labvēlīgākus apstākļus, algu.

“Gadās, ka IT speciālists ir firmā kopš tās dibināšanas. Pārzina visus mehānismus no sākuma līdz galam. Šādā gadījumā pilnīgi saprotamas ir darbadevēja bažas par to, kas būs, ja viņa vietā nāks kāds cits, jaunāks, iespējams, mazāk prasmīgs darbinieks. Izveidojoties šādai situācijai, viņš var prasīt sev apjomīgu algas pielikumu tikai tāpēc, ka neviens negrib, lai šis cilvēks aiziet,” norāda speciālists, piebilstot, ka tā ir arī daudzās citās jomās.

Pats Kristaps šobrīd mēnesī nopelna no 1 200 līdz 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas, norādot, ka kvalifikācijas celšana, pieredzes uzkrāšana jomas pārstāvjiem var garantēt arī mēnešalgu 3000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un vairāk.