Amatnieki Vērmanes dārza tirdziņā sajūsmā par ārzemju koristiem. FOTOREPORTĀŽA

Afrikāņi izrāda interesi par svilpavniekiem, kā arī zeķēm un cepurēm, jo, iespējams, vēlas sasildīties un Latvijā, pēc viņu uzskata, nav pietiekami karsts un te valda „zaļā ziema”. Ķīnieši atpakaļ uz dzimteni ved Ķīnā slīpētos akmentiņus, kuri iestrādāti latviskajās rotās. Savukārt vāciski saprotošie tagad tālajās zemēs lasīs „Mērnieku laikus”, kurus var iegādāties Vērmaņdārza Grāmatu ielā.

Ārzemju koristi un ārvalstu viesi izrāda interesi par visu latviešu amatnieku piedāvāto preci – sākot no rotām un dzijas kamoliem un beidzot ar māla podiem un koka rotaļlietām. Uzrunātie keramikas stenda pārstāvji Kasjauns.lv atklāja, ka viesi jau daudz ko neatšķiras no latviešiem, ir interesēti par visām tām pašām lietām, par ko vietējie.

Rotkalis Tontons Kasjauns.lv teica: „Ārzemnieki izrāda interesi par visu to, ko latvieši rada ar savām rociņām – gan par rotām, gan manu kolēģu adītajām zeķēm. Kuriozs ir tas, ka ķīnieši bieži vien iegādājas savus akmentiņus. Viesi no Āfrikas arī pērk cimdus un dubultās cepures, viņiem, droši vien, šķiet, ka pie mums ir „zaļā ziema”.” Tontons novērojis, ka visvairāk naudu pirkumiem atvēl krievi, bet vistaupīgākie ir vācieši.

Amatnieki sajūsmināti par viesiem no Namībijas

Zane Pudule, kura savā brīvajā laikā izpalīdz amatniekiem un piedāvā svilpavniekus, Kasjauns.lv saka: „Laikam ārzemnieki vairāk par mums pašiem novērtē amatnieku izstrādājumus, novērtē, ka tas ir roku darbs. Viseksotiskākā pircēja bija kāda jauka kundzīte no Namībijas, arhitekte, kura teica, ka ir iemīlējusies Rīgas arhitektūrā, viņa pirka svilpavniekus. Vispār koristiem no Āfrikas svilpavnieki ir liels brīnums. Viņiem tādi tur droši vien nav.”

Aptaujātie amatnieki visi kā viens atzīst, ka vieni no patīkamākajiem tirdziņa apmeklētājiem ir namībiešu koristi, kuri ne tikai pārsteidz ar savu kultūru un vizuālo tēlu, bet arī ar savu intelektu.

Andris Karašauskis, kurš atbildīgs par apgāda „Atēna” grāmatu galdu, kur piedāvā grāmatas ne tikai latviešu, bet arī krievu, angļu un vācu valodā, teic: „Eksotiskākie pircēji noteikti ir namībieši, kurus izvadāju pa Grāmatu ielu, un pirka daudz grāmatu. Viena namībiete nopirka „Mērnieku laikus”, kurus piedāvājam arī vācu tulkojumā.”

Pirmajā vietā no piedāvātā grāmatu klāsta ir albums par Deju svētkiem – „ Latvija dejo. Latvia dance”, bet otrajā vietā Valentīnas Freimanes „Ardievu, Atlantīda”, kur pieejama arī krievu valodā. Populāri ir arī izdevumi par latviešu Dziesmu svētkiem. „Publika, kas te nāk, ir ļoti zinātkāra,” piebilst Andris.

Amatnieki teic, ka Vērmaņdārzā katra diena ir it kā veltīta kādam reģionam. Keramiķe Ilze Kasjauns.lv teica: „Pirmajās dienās nebija neviena ķīnieša, kaut gan visi ziņoja, ka to ir vairāki simti. Brīnījāmies, kur viņi visi palikuši. Un tad nākamajā dienā tirdziņā bija tikai vieni ķīnieši”. Viss atkarīgs no tā, kas koncertē parka estrādē un kāds ir koristu grafiks.

Tomēr ceturtdien, 17. jūlijā, Vērmaņdārzā valdīs īsti kosmopolītiska gaisotne. Ceturtdien tur sapulcēsies visi koru olimpiādē startējošie kori un tieši šajā dienā arī paredzami lielākā rosība.

Kaut arī tirdziņam bijusi visnotaļ maz reklāmas, rosība tajā valda liela un apmeklētāju arī nav mazums. Amatnieki gan kurn, ka organizatoru piesolītā reklāma nav bijusi. Arī daudzi rīdzinieki Kasjauns.lv atzina, ka par Amatnieku tirdziņu uzzināja, tikai apmeklējot kādu no koru olimpiādes koncertiem vai arī izejot nejauši cauri Vērmaņdārzam.

Organizatoriskās nedienas kompensē Amatnieku tirdziņā valdošā gaisotne, kas esot vienkārši brīnišķīga. Amatnieki viens otram izpalīdzot, viņi savā starpā nejūtas kā konkurenti. Papildus Amatnieku tirdziņa apmeklējumam cilvēki Vērmaņdārzā var nobaudīt arī alu un desiņas ar kāpostiem, kā arī, protams, baudīt bezmaksas koru olimpiādes koncertus.

Tomēr neiztiek arī bez incidentiem. Tirdziņš strādā, no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā. Kā atzīst amatnieki, darba laiks esot par ilgu – tirdziņš būtu jāslēdz jau ap deviņiem vakarā, kad parkā, kā saka viena no amatniecēm, sāk parādīties visādi „pilsētas troļļi”, kuri interesi par amatniecību vairs neizrāda, bet gan cenšas kaut ko nospert vai dzērumā izālēties. Bet nekādu nopietnu starpgadījumu nav bijis – otrdien esot noķerta kāda zagle, tāpat baumo, ka savā teltī esot iespiests kāds amatnieks un viņam mēģināts atņemt naudu. Taču Amatnieku tirdziņā neuzdarbojas profesionāli zagļi. Zaglēni nemeklējot vis dārgākās preces, bet gan cenšas bez īpašas izvēles kaut ko paķert no amatnieku galdiem, tiem garāmejot.

Koristi mājās vedīs dzintaru un linu (LTV Kultūras ziņas)

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis