LU ērģeļu restaurācijai saziedots vairāk nekā 31 000 eiro, nepieciešami vēl 8000 eiro

Naudu ērģeļu restaurācijai ziedojuši LU Fonda draugi, stipendiāti un jaunie atbalstītāji, un LU fonda pārstāvji cer, ka līdz LU 95.dzimšanas dienai, kas gaidāma 28.septembrī, izdosies savākt visu nepieciešamo summu.

LU fonda vadītāja Laila Kundziņa-Zvejniece jau nodevusi ziņu par ziedotājiem LU ērģeļmeistaram, LU Lielās aulas ērģeļu restaurācijas darbu vadītājam Tālivaldim Deksnim.

1540,17 eiro tika saziedoti XIV latviešu dziesmu svētku Kanādā laikā, kur atbalstīt LU ērģeļu restaurāciju izvēlējās 150 privātpersonas un ģimenes.

LU fonda biroja vadītāja Ilona Vītola, Ernesta Felsberga piemiņas stipendijas ieguvēja 2008./2009.akadēmiskajā gadā Anna Zaula, vairākkārtējais Žaņa Lapuķa piemiņas stipendijas ieguvējs Jānis Cepurītis bija devušies uz Kanādu, lai tiktos ar tautiešiem, kā arī pastāstītu par aktualitātēm LU un LU fondā.

Pirmais ziedotājs dziesmu svētku laikā bija Jānis Ozollapa, kurš stāstīja, ka ir LU absolvents un labprāt atbalstīs ērģeļu restaurācijas ideju. Tāpat viesi satika vairākus LU fonda atbalstītājus un draugus, kā arī ieguva daudz jaunu paziņu.

Ērģeļu atklāšanas koncerts LU notika 1937.gada 11.aprīlī. Arī ērģeļu uzstādīšanai tika vākti ziedojumi - toreiz izdevies savākt 25 000 latu.

LU Lielās aulas ērģeļu iegādē piedalījās vairāki simti organizāciju un individuālie ziedotāji - tas bija valstiski nozīmīgs pasākums. Iesaistījās valsts amatpersonas, LU vadība un darbinieki, korporācijas, ievērojami tā laika uzņēmumi un Latvijas inteliģence.

2013.gadā, pēc 76 gadu klausītāju priecēšanas, radās nepieciešamība LU ērģelēm veikt rekonstrukciju un tās modernizēt atbilstoši laikmeta garam.

LU Lielās aulas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā uzreiz pēc Rīgas Doma ērģelēm un Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģelēm. Lielās aulas ērģeļu atjaunošana ievērojami dažādos Latvijas koncertdzīves iespējas. Lielās aulas ērģeles spēlē katrā LU izlaidumā.

LETA