Akadēmiķis Jānis Stradiņš: "Latvija nav zinātnei labvēlīga valsts"
Zinātnes atbalsta jomā Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES), tādēļ var uzskatīt, ka Latvija zinātnei ir nelabvēlīga valsts, šādu viedokli pēc Latvijas Institūta (LI) un televīzijas kanāla "History" balvas saņemšanas pauda akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Zinātne izjūt ne tikai finansējuma, bet arī sabiedrības atbalsta trūkumu, atklāja Stradiņš. "Pašreiz gan ir diskusijas par to, ka daļu no valsts aizsardzībai paredzētajiem izdevumiem varētu atvēlēt zinātnei. Šajā jomā bija sagatavoti vairāki reāli projekti, kuros pat norādīts, ka zinātnieki varētu palīdzēt kibernētiskajās nozarēs," sacīja akadēmiķis.
"Viss jau bija sagatavots, lai zinātni varētu attīstīt. Ar [Ministru prezidentes Laimdotas] Straujumas kundzi (V) tika panākta vienošanās, taču pēdējie notikumi pasaulē to nedaudz izjauca. Es gan šaubos, ka drīzumā kaut kas varētu mainīties uz labo pusi," atzina Stradiņš, norādot, ka tuvāko nedēļu laikā tiks dibināta Inovāciju un zinātnes stratēģiskā komisija, kuru vadīs Straujuma.
"Tur būs gan vides [aizsardzības un reģionālās attīstības], gan ekonomikas, gan zemkopības ministrs, kā arī daudzi zinātnieku pārstāvji. Pašreiz gan noris liela cīņa par to, kāda būs viņu ietekme šajā komisijā, vai būs iespējams sniegt ko izšķirīgu," neslēpjot skepsi, sacīja akadēmiķis.
"Tāda jau reiz gan tika dibināta, taču izdzisa, jo elitei par to nebija interese. Mēs dzīvojam zinātnei nelabvēlīgā valstī," vēlreiz akcentēja Stradiņš.
Kā ziņots, šodien LI un televīzijas kanāls "History" svinīgā ceremonijā paziņo desmit izcilākās personības Latvijas zinātnē, kultūrā, sportā, politikā un uzņēmējdarbībā.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
