Latvijas skolēnus mācīs domāt, nevis "iekalt" faktus un formulas
Galvenā izmaiņa, ko paredz šonedēļ valdības apstiprinātais valsts pamatizglītības standarts, ir pāreja no "iekalšanas" uz mācīšanu skolēniem domāt un analizēt, intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Dementjevs.
Līdz ar jauno standartu skolēnu galvenais uzdevums būs nevis iekalt formulas un faktus, bet tos mācēt analizēt un pielietot, norādīja Dementjevs.
Viņš atgādināja, ka agrāk mācību grāmata bija vienīgais zināšanu avots, taču mūsdienās situācija ir mainījusies, ir internets, kur ātri var atrast atbildes uz daudziem jautājumiem, bet iegūtā informācija un dati ir jāprot analizēt.
LIVA prezidenta pienākumu izpildītājs norādīja, ka gadījumā, ja standarts tiktu ieviests šogad, par pirmajiem rezultātiem varētu spriest 2023.gadā, un tad skatīties, vai tas strādā, vai jāveic vēl kādas izmaiņas, uzlabojumi.
Kā ziņots, valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, saglabājot iepriekšējā normatīvā noteikto izglītības saturu un precizējot izglītības programmu paraugus.
Kā aģentūru LETA informēja IZM pārstāve Laura Zaharova, atbilstoši 2012.gada martā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā valsts izglītības standartos tiek ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi.
Valdībā apstiprinātais noteikumu projekts nodrošinās iespējas vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības programmas ar virziena (humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; profesionāli orientētā) specializāciju, īstenot pamatizglītības programmu ar izglītības iestādes patstāvīgi veidotu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu.
Savukārt, īstenojot mazākumtautību pamatizglītības 5.modeli, mazākumtautību izglītības iestādes var patstāvīgi veidot mācību priekšmetu un mācību stundu plānu atbilstīgi Vispārējās izglītības likumā noteiktajai mācību stundu slodzei nedēļā. Šajā modelī izglītības iestādēm 7.-9.klasē mācību priekšmetu apguvi mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā būs jānodrošina ne vairāk kā 40% no kopējās mācību stundu slodzes.
Noteikumu projektā noteikts, ka izglītības iestādei kā apgūstamā pirmā svešvaloda vecāku izvēlei jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām.
Precizējumi arī skar pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas un speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai smagiem attīstības traucējumiem. Piedāvāti arī risinājumi atbalstam izglītojamiem, kuri ar savu ģimeni atgriezušies Latvijā no ārzemēm, piemēram, papildu nodarbības latviešu valodas, sociālo zinību un Latvijas vēstures apguvē.
Lai īstenotu saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ietverto uzdevumu IZM izstrādāt jaunu, kompetenču pieejā veidotu valsts pamatizglītības saturu, ir nepieciešams noteikt pārejas periodu, nodrošinot līdzšinējā regulējuma nepārtrauktību. Kompetenču pieejā veidota pamatizglītības satura izstrāde, aprobācija un ieviešana plānota līdz 2018.gadam.
Ministrija jaunajās politikas iniciatīvās prasa papildu finansējumu matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetu apguves stiprināšanai un diagnosticējošo darbu organizēšanai.
