Ainažu jūrskola svinēs 150 gadu jubileju

Visas dienas un pat nakts garumā paredzēta Ainažu jūrskolas jubilejai veltīta pasākumu virkne. Svētku kulminācija būs lielkoncerts "Septiņas pēdas zem ķīļa!" ar maestro Raimonda Paula, virsdiriģenta Arvīda Platpera, solistu, sešu koru, trīs deju kolektīvu, pūtēju orķestra un Raimonda Macata mūziķu grupas piedalīšanos.

Koncertam sekos lāpu gājiens uz jūru, kā arī lūgsna jūrai un uguns šovs. Svētkus noslēgs zaļumballe.

Krišjāņa Valdemāra izlolotā Ainažu jūrskola, kas gadu gaitā kļuvusi par vienu no tautas pašapziņas simboliem, durvis vēra 1864.gada 23.novembrī. Latviešu un igauņu jaunekļiem tā pirmo reizi vēsturē deva iespēju apgūt tālbraucēja jūrnieka profesiju dzimtajā valodā.

Gada pirmajā pusē Latvijas Banka laida klajā Latvijas eiro kolekcijas pirmo monētu, kura veltīta Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai, savukārt Ainažu jūrskolas muzejā tika atklāta izstāde "Mīlestība nekad nebeidzas jeb tā mīlēja vecie jūras vilki". Izstāde paver ieskatu vēstulēs un pastkartēs, kuras jūrnieki no tāljūru braucieniem rakstījuši un sūtījuši savām mīļotajām sievietēm. 16.augustā muzejā tiks atklāta Arnes Salustes fotogrāfiju un Ainažu jūrskolnieka mazmeitas Doras Kesperes gleznu izstāde.

Tas, ka 19.gadsimta sākuma klusais, purvainu mežu ieskautais zvejnieku ciemats Ainaži (tā pirmiedzīvotāju lībiešu dotais ciemata nosaukums "ainagi" - "vientuļš") jau gadsimta vidū kļuva par ievērojamu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves centru, bija rosīgo un uzņēmīgo ļaužu nopelns, kas Ainažus bija izvēlējušies par dzīvesvietu un attīstīja aktīvu piekrastes kuģniecību, izbūvēja ostu, guva peļņu, kļuva turīgi, uzsāka tālbraucēju burinieku būvi. Tādēļ nav nejaušība, ka Valdemārs, meklēdams vietu iecerētajai jaunā tipa jūrskolai, no visas plašās Baltijas jūras piekrastes izvēlējās tieši Ainažus.

"Liekas, mūsu Baltiju gaida priecīga, smaidoša nākotne. Jūrniecības satiksmei Baltijas piekrastē no paaudzes uz paaudzi vajag plesties milzīgos apmēros. Tamdēļ latviešu jūrnieciskās spējas ir kā apslēpta dārga manta, kas ilgi gaidījusi neaiztikta, bet tagad nu ceļama gaismā. Bet kā? Tas vislabāk izdarāms ar attiecīgu skolas izglītību," jau 1857.gadā rakstīja Valdemārs. Ainažu jūrskolā līdz 1919.gadam zinības bija apguvuši ap 3000 audzēkņu, no kuriem vairāk nekā 1000 bija saņēmuši tālbraucēja kapteiņa un tālbraucēja stūrmaņa diplomus.

Pirms 45 gadiem, 1969.gadā, tika atklāts Ainažu jūrskolas muzejs - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Tā ir piemiņas vieta pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.

Ainažu jūrskolas vadītāja Iveta Erdmane pastāstīja, ka pirms 150 gadiem, par spīti cara valdības striktajam "nē" un baltvācu muižniecības pretestībai, Vidzemes guberņas Ainažu kuģinieki, pēc Valdemāra iniciatīvas sanāca kopā un nolēma dibināt jūrskolu saviem dēliem. "Ar lielām grūtībām, milzu iedrīkstēšanos, pašaizliedzīgu entuziasmu un godaprātu Ainažos tapa pirmā latviešu jūrskola visā Krievijas impērijā. Tā ne tikai lika pamatu latviešu jūrniecībai, bet cēla nacionālo pašapziņu," norādīja Erdmane. 

LETA/Foto:  Ieva Čīka, LETA