Rinkēvičs: nedrīkst ļaut Ukrainā izveidot kārtējo iesaldēto konfliktu

Sanāksmē Briselē piektdien ministrs pauda bažas un nosodījumu saistībā ar jauniem ziņojumiem par militārās tehnikas un vienību ievešanu no Krievijas Ukrainas teritorijā.

"Nedrīkst ļaut Ukrainā izveidot kārtējo iesaldēto konfliktu," viņš uzsvēra, norādot, "tāpat pilnībā nepieņemami ir jebkādi mēģinājumi Ukrainai uzspiest "humāno palīdzību" jeb "miera uzturētājus", kas patiesībā būtu uz situācijas eskalāciju vērsti pasākumi".

Rinkēvičs sacīja, ka starptautisko humāno palīdzību var sniegt tikai ar Ukrainas piekrišanu un autoritatīvu starptautisko organizāciju ciešā uzraudzībā. "Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai atbilstoši reaģēt, ja Krievija turpinās saasināt situāciju," uzsvēra ministrs.

Saistībā ar Krievijas nepamatoti ieviestajiem ierobežojošiem pasākumiem pret pārtikas importu no ES ministrs aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis būt vienotām, meklējot kopējus risinājumus šo pasākumu seku pārvarēšanai uz dalībvalstu tautsaimniecībām, norādot, ka aktīvi jāizmanto Pasaules Tirdzniecības organizācijas mehānismi, kur Krievija kā šīs organizācijas dalībvalsts ir uzņēmusies noteiktas saistības.

Vienlaikus Rinkēvičs pauda atbalstu ES centieniem uzturēt dialogu ar Krievijas amatpersonām, lai tā apturētu bruņotu kaujinieku un ieroču plūsmu uz Ukrainu, atvilktu karaspēku no pierobežas, pārtrauktu Ukrainas teritorijas apšaudes, kā arī spertu citus soļus, kas apliecinātu Krievijas deklarēto ieinteresētību situācijas normalizācijā Ukrainā.

Ārlietu padomē Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai iekļautu Ukrainas bruņoto separātistu organizācijas "Doņeckas tautas republika" un "Luhanskas tautas republika" teroristisko organizāciju sarakstā ar visām no tā izrietošajām sekām. ES augstā pārstāve Katrīna Eštone (Catherine Ashton) sacīja, ka praktiskā diskusija ES par šo jautājumu tiks turpināta septembra sākumā.

ES ārlietu ministri arī apsprieda situāciju Irākā. Latvija ir nobažījusies par drošības un humānās situācijas pasliktināšanos Irākā. ISIL organizācijas teroristiskie uzbrukumi etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem ir nosodāmi. Militāra atbalsta sniegšana Irākas kurdu aizsardzībai jāizskata saskaņā ar ES Rīcības kodeksu (EU Code of Conduct) un nepārkāpjot pret Irāku noteiktā ieroču embargo nosacījumus, uzsver Ārlietu ministrija.

Sanāksmē pārrunāts konflikts Gazas joslā. Latvija atbalsta visus centienus, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju, un aicina iesaistītās puses vienoties par pamieru un civiliedzīvotāju aizsardzību. Nopietnas bažas raisa humānā situācija. Latvijas valdība ir atbalstījusi ārkārtas humānās palīdzības sniegšanu, veicot 50 tūkstošu eiro iemaksu ANO Palestīnas bēgļu atbrīvošanas un darba aģentūras Tuvajos Austrumos palīdzības fondā (UN Relief and Works Agency for Palestine Refugees in the Near East).

Ārlietu padomē tika diskutēts arī par citām starptautiskajām aktualitātēm – Tuvo Austrumu miera process, situācija Lībijā, Sīrijā, kā arī pasākumi Ebolas vīrusa izplatības apturēšanai.