Bīstamie krievi: Latvijas Krievu savienības dīvainības

Tatjanas Ždanokas izlolotā Latvijas Krievu savienība ir iepriekšējo viņas vadīto partiju „Līdztiesība” un „ Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” turpinājums. Ždanoka gadu gaitā ir mainījusi savas partijas nosaukumu, lai sev pievilinātu vēlētājus, bet politiskos uzstādījumus gan ne. Ja Eiroparlamentā viņa iekļuva, tad pēdējās pāris Saeimas vēlēšanās ždanokiešiem nav veicies.

Ar savu jauno partijas nosaukumu Krievu savienība it kā norobežojas no latviešu elektorāta un mērķē tikai uz krievu auditoriju. Latviešu vēlētājs varbūt pazīst tikai pāris no 74 deputātu kandidātiem, kuri ierakstīti Krievu savienības listēs. Liekas, ka savienības biedri pārstāv kādu milzīgu krievu biedrību konglomerātu. Palasot deputātu kandidātu anketas, atklājas, ka teju katrs otrais ir kādas krievu biedrības biedrs. Pārsteidz lielais krievu biedrību skaits. Izrādās, ka Latvijā ir gan Latvijas krievu savienība un Krievu sabiedrība Latvijā, gan Latvijas krievu kopiena un Latvijas krievu sociālkulturālā biedrība, gan Latvijas krievu apvienība un tā joprojām. Savienības biedriem, pēc visa spriežot, ir arī atliku likām laika, lai tajās darbotos, jo desmit no 74 deputātu kandidātiem ir bezdarbnieki un tikpat arī pensionāru.

Skandālisti atkal mērķē uz Saeimu

Krievu savienības kandidātu sarakstā ir arī vairāki skandalozu slavu ieguvuši „krievu tiesību aizstāvji”. Starp redzamākajiem var minēt Saeimas deputāti Irinu Cvetkovu, kura šajā parlamentā iekļuvusi no „Saskaņas centra”. Viņa vēl nesen izpelnījās pārmetumus, ka Latvijā teju uz katra stūra saredzēja neofašistus un iestājās pret to, ka Latvijas pilsonību piešķir Austrālijas un Brazīlijas latviešiem, jo viņi, lūk, esot leģionāru jeb nacistu pēcteči. Cvetkovas kareivīgums, pēc visa spriežot, nebija pieņemams saskaņiešiem un viņi Cvetkovu izsvieda no savām rindām. Tāpat Krievu savienības listē atrodams arī Rīgas 40. vidusskolas skolotāja Vladislava Rafaļska vārds, kurš aizpērn Latvijas Radio atzinās nelojalitātē Latvijas valstij. Tāpat uz Saeimu cierē arī izbijušie Saeimas deputāti Valdimirs Buzajevs un Jakovs Pliners, kuru uzstāšanās pret krievu skolu slēgšanu, 16. martu un nepilsoņu diskrimināciju jau kļuvusi par folkloru. Visai šai raibajai kompānijai ir garantēta plaša publicitāte, jo deputāta kandidāts ir arī Latvijas lielākā krievu laikraksta „Vesti Segodņa” galvenais redaktors Pāvels Krillovs.

Tāpat kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, arī šajās no Krievu savienības uz Saeimu mērķē slavenu cilvēku vārdabrāļi. Jāņem vērā, ka Zemgalē startējošais Maksims Galkins nav vis Allas Pugačovas dzīvesdraugs, bet gan individuālais uzņēmējs. Savukārt Zemgalē ar pirmo numuru startējošā Ludmila Ušakova nav Rīgas mēra Nila Ušakova māte, kaut arī tāpat kā galvenā Rīgas rātskunga māte ir krievu valodas skolotāja.

Starp Krievu savienības kandidātiem ir arī viens, kuram Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs pārmet sadarbošanos ar LPSR Valsts drošības komiteju. Čekists varētu būt Minskas milicijas skolu beigušais, tagad Rīgas apsardzes sabiedrības Latgales reģiona apsardzes nodaļas vadītājs, rēzeknietis Valērijs Orlovs. Pats gan viņš sadarbību ar padomju represīvajām organizācijām kategoriski noliedz.

Bet Orlovs nav vienīgais, kuram pārmet nelojalitāti. Partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs atklājis, ka par pieciem kandidātiem izrādījusi interesi Drošības policija. Viņi policijā esot izsaukti uz „neoficiālām pārrunām”.

Starp uz Drošības policiju izsauktajiem bija Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs, kurš ir saraksta līderis Latgalē un ar trešo kārtas numuru Zemgalē startējošais Filips Dubins. Tāpat Drošības policijai bija jautājumi Nikolajam Harlamovam un Pāvelam Prozoram, kuri kandidē Latgales vēlēšanu apgabalā, kā arī Rīgā startējošajam Aleksandram Kuzminam. Varam tikai minēt, ko drošībnieki vēlējās uzzināt no šiem deputātu kandidātiem, bet katrā ziņā viņiem visdrīzāk neizteica pateicību par Latvijas valsts stiprināšanu.

Mitrofanovs uzskata, ka pret Krievu savienību pašlaik tiek vērsta plaša kampaņa, lai vājinātu partijas sarakstu Saeimas vēlēšanās. „Pirms nevienām citām vēlēšanām nekas tāds nenotika,” sarūgtinājumu neslēpj Mitrofanovs.

Kā kronis visam, lai nevienam nerastos šaubas par Krievu savienības politisko orientāciju bija pērnnedēļ savienības noslēgtais līgums ar Krimas premjera Sergeja Aksjonova vadīto politisko kustību „Krievu vienotība”, lai „stiprinātu krievu pasaules vienotību”. Lai apliecinātu šo savu vienotību, Krievu savienības biedri, pirmdien, 18. augustā, saistībā ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīti Latvijā rīkoja protesta akciju pret Eiropas Savienības politiku, kas pastiprina konfliktu ar Krieviju.

Komentējot šo līgumu, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un Nacionālās apvienības biedrs Rihards Kols norādījis: „Fakts, ka Latvijas Saeimas vēlēšanās kandidējoša partija noslēdz līgumu ar okupācijas varu pārstāvošo partiju, ir ne vien klaja ņirgāšanās par Eiropas Savienības principiem un pozīciju Krimas anektēšanas jautājumā, bet liek arī nopietni apsvērt šīs partijas patiesās intereses un atbilstību kandidēšanai darbam mūsu galvenajā likumdevēja varā - Saeimā.”