Alkohola iegāde Latvijā no 21 gada vecuma - cik reāli?

Sasniedzot 18 gadu vecumu, jauniešiem Latvijā ļauts vadīt automašīnu, piedalīties vēlēšanās, precēties, iegūt ieroču nesēšanas atļauju, un darīt vēl virkni lietu, tostarp alkohola un tabakas izstrādājumu iegādi. Lai gan 18 gados jaunietis tiek uzskatīts par pilngadīgu, viņš tomēr ir vēl tikai 12. klases audzēknis. Diskusijas par to, vai skolēnam 18 gadu vecumā būtu jāļauj iegādāties alkoholiskos dzērienus, sabiedrībā izskanējušas ne reizi vien. Arī šobrīd portālā manabalss.lv joprojām notiek balsu vākšana par vecuma limita palielināšanu alkohola iegādei. Lai iesniegtu ierosinājumus Saeimā, vēl jāsavāc vairāk nekā seši tūkstoši balsu, pagaidām par ieceri parakstījušies vien nedaudz vairāk kā trīs tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Alkoholisms jauniešu vidū – reāla problēma Latvijā

Par likuma izmaiņām saistībā ar alkoholisko dzērienu iegādāšanos jau gadiem cīnās Latvijas Ārstu Biedrība. Nesen pieņemti grozījumi, par dokumentu uzrādīšanu līdz 25 gadu vecumam, bez pārdevēja uzaicinājuma. Taču, kā novērots, likums dzīvē īsti nedarbojas.

„Bērnu un jauniešu alkoholisms Latvijā ir reāla problēma, jo atkarība veidojas tieši vecumā, kamēr nobriest centrālā nervu sistēma, proti, līdz 21 gadam,” stāsta Latvijas Ārstu Biedrības pārstāvis Pēteris Apīnis. Viņš piebilst, ka Saeima pēc Ārstu biedrības ieteikuma izveidoja darba grupu, kas izstrādāja likumdošanas iniciatīvas bērnu un jauniešu alkoholisma samazināšanai, taču šī grupa saskārusies ar neiedomājamu pretestību un ignoranci no citu Saeimas deputātu, ierēdniecības un alkohola izplatītāju puses.

Sabiedrība nav gatava likuma izmaiņām

Partijas „Vienotība” deputāts, aizsardzības komisijas biedrs Ainars Latkovksis portālam Kasjauns.lv skaidro, ka pirms diviem gadiem Saeimā skatītā vecuma sliekšņa celšana alkoholisko dzērienu iegādei netika pieņemta, jo ar aizliegumu iegādāties alkoholu līdz 21 gada vecumam, kopējo situāciju uzlabot neizdotos.

„No ārstu teiktā, tie, kas saindējas ar alkoholu un tiek nogādāti slimnīcā, nav 18, 19, 20 gadus veci jaunieši. Tie ir bērni 13 - 14 gados. Ja tiktu ieviests aizliegums iegādāties alkoholu līdz 21 gadam, tas neatrisinātu alkoholisma problēmu vecuma grupā līdz tiem 18 gadiem. Svarīgāk būtu panākt, lai bērni līdz 18 gadu vecumam alkoholu nelietotu vispār. Pagaidām nedz tiesībsargājošās iestādes, nedz sabiedrība nav gatava šādam aizliegumam. Bet mēs esam gatavi uzklausīt Ārstu biedrības ierosinājumus, un turpināt strādāt, lai alkoholisma problēmu jauniešu vidū mazinātu.”

Alkohola izplatītāji vecuma sliekšņa celšanai neredz jēgu

Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes loceklis Vitolds Bremmers par iespējamo ieceri celt vecuma slieksni alkohola iegādei, ir gana skeptisks, uzsverot, ka likuma maiņa neko daudz neatrisinātu, jo sakotēji jāizvērtē sabiedrības atbildība.

„Latvijā ir pieņemts, ka pilngadība iestājas no 18 gadu vecuma, ņemot vērā dažādās atbildības, kas šajā vecumā iestājas, alkohols nav bīstamāks, piemēram, par ieroču nēsāšanas atļauju, ko var iegūt no 18 gadu vecuma,” teic Bremmers. Viņš piebilst, ka likuma izmaiņas diez vai dotu kādu rezultātu, ņemot vērā nelegālā alkohola tirgu un daudzas neapzinīgās pārdevējas, kuras pēc dokumentiem nemaz nejautā.

„Alkohola patēriņš nemazināsies, kamēr neizveidosies sabiedrības apzinība. Tā nav tikai tirgotāju, bet visas sabiedrības atbildība. Mēs varam spraust ierobežojumus, cik vien vēlamies, bet tie nedos rezultātu, kamēr nenotiks sabiedrības izglītošana. Par to jārunā arī skolās, un lielā mērā šī ir arī vecāku atbildība. Sākumā vajadzētu valsts definētu alkohola politiku, un tikai tad jārunā par ierobežojumiem,” uzsver Bremmers.

Likums ir, bet tas nedarbojas

Jau tagad Latvijā, pateicoties Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumiem, pieņemts likums par dokumentu uzrādīšanu bez aicinājuma, personām, kuras iegādājas alkoholu un vēl nav sasniegušas 25 gadu vecumu. Taču Bremmers teic, tas dzīvē nedarbojas. „Esmu vairākkārt kā pircējs novērojis, ka jaunieši līdz 25 gadiem pārdevējām dokumentus bez uzaicinājuma neuzrāda.”

Arī Jauniešu atturības centra valdes priekšsēdētāja Natālija Juškova atzīst, ka likums ne vienmēr tiek ievērots, tāpēc tā izmaiņas diez vai ko līdzētu. Taču vecuma sliekšņa celšanu alkohola iegādei noteikti atbalstītu.

„Prakse rāda – ne vienmēr pārdevējas pārbauda dokumentus, tāpēc jāstrādā ne tikai pie iespējamajām likuma izmaiņām, bet arī pie tā, lai šis likums tiktu ievērots. Varbūt nelielā mērā vecuma sliekšņa celšana alkohola iegādei arī ko mainītu, taču, pirmkārt, ir jāstrādā ģimenēs un skolās,” teic Juškova.

Viņa atzīst, ka situāciju „pliks” likums nemainītu, tā vietā uzmanību vajadzētu pievērst izglītošanai. „Varbūt pat labāk to laiku un naudu, ko tērē, veicot likuma izmaiņas, deputātiem būtu jātērē citu risinājumu ieviešanai, nevis, pieņemot likums, vien noskatīties – darbosies tie, vai ne.”

Statistika rāda –

Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma dati par 2013. gada pavasari liecina, ka

•    Dzīves laikā alkoholu lietojuši teju visi (92%) 14 – 16 gadus vecie jaunieši

•    Meitenes alkoholiskos dzērienus lietojušas biežāk

•    Daudz maz regulāra alkohola lietošanas pieredze ir aptuveni katram ceturtajam jaunietim vecumā līdz 16 gadiem

•    Aptuveni katrs trešais jaunietis alkoholu lietojis riskantā veidā – 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola

•    Dzīves laikā vismaz vienu reizi piedzērušies 49% 14 – 16 gadus veci jaunieši

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press