Ludzānieši sašutuši, ka abus skandalozos teroristus saista ar Ludzu; policija sāk izmeklēšanu. VIDEO
(Papildināta 18:34) Kādreizējie ludzānieši – Vjačeslavs Visockis un Valentīns Milutins, kuri pievienojušies teroristiem Austrumukrainā – Luhanskas apkaimē, ir divi no apmēram 10 Latvijas pilsoņiem, kuri karo separātistu pusē. Ludzānieši abus vīriešus lūdz saukt par „bijušajiem ludzāniešiem”. Otrdienas vakarā Drošības Policija paziņoja, ka uzsākusi kriminālizmeklēšanu pret šiem vīriešiem.
Kasjauns.lv aptaujātie ludzānieši uzsver, ka nevēlas, lai abu vīriešu vārdus asociē ar Ludzu, un uzstāj, lai viņus dēvē par cilvēkiem, kuri kādreiz ir bijuši ludzānieši. Gan Visockis, gan Milutins no Ludzas aizbraukuši pirms apmēram 13 gadiem, kad beidza skolu, un pilsētā vairs nav rādījušies.
Bijušie ludzānieši aicina pievienoties teroristiem
Austrumukrainas teroristu rindās varētu karot apmēram desmit cilvēku no Latvijas, paziņojis viens no kādreizējiem Latvijas nacionālboļševiku partijas līderiem, prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans. Starp tiem arī esot Visockis un Milutins, kuriem viņš sniedzis informāciju, kā iestāties Austrumukrainas separātistu kaujinieku rindās.
Abi vīrieši nesen izplatījuši videouzrunas, kurās ar automātiem plecos, aicina „īstus vīriešus” pievienoties cīņās par Jaunkrieviju. Vjačeslava Visocka kaujinieka segvārds ir „Sedoi”, bet Valentīna Milutina – „Vjasoks”.
Vjasoks saka: „Te ir forši. Šeit jums iedod automātu. Šeit ir lieliski laika apstākļi un nav garlaicīgi.”
Sedoi uzsver: „Jā mēs šeit, Ukrainā, zaudēsim, tad Latvijā teiks – nu re, krievu pasaule ir zaudējusi un sāks mūs apspiest. Es drīzāk miršu, nekā ļaušu tam notikt.
Abi vīrieši salīdzina Latviju ar Ukrainu un ir pārliecināti, ka arī mūsu valstī var rasties nekārtības, kādas tagad ir Austrumukrainā. Vjasoks saka: „Latvija, Ukraina - tās daudzās nozīmēs ir līdzīgas. Latvijā un Ukrainā valda etnokrātisks režīms, kurā viena titulnācija visādi mēģina pazemot otru nāciju - krievus.”
„Viņus tikai nosacīti var dēvēt par ludzāniešiem”
Drošības policija apstiprina – šie vīrieši tiešām ir Latvijas pilsoņi un drošību sargājošās iestādes redzeslokā atrodas jau labu laiku. Viņi 2001. gadā absolvējuši Ludzas 2. vidusskolu un drīz pēc tam atstājuši Ludzu, pievienojušies nacionālboļševiku kustībai. Visockis, kurš esot studējis Latvijas Universitātē, pārcēlies uz Ozolniekiem. Viņa māte ir peldēšanas trenere Jeļena Visocka. Bet Miļutins, kurš dzimis un audzis Ludzas novada Cirmas pagasta ciemā Tutāni, pārcēlies uz Rīgu. Abu mātes atsakās komentēt savu dēlu rīcību.
Ludzas 2. vidusskolas pedagogi abus puišus atceras un tagad ir sašutuši par viņu pievienošanos teroristu rindām. Vidusskolas direktore Zinaīda Buliga Kasjauns.lv sacīja: „Kas viņi par ludzāniešiem?! Izspļāva, ka ir no Ludzas un tagad tracina visu pilsētu. Mums, skolotājiem, tas ir ļoti nepatīkami, ka ir tādi absolventi, bet tādi jau var būt visās skolās. Abi skolu beidza pirms 13 gadiem un bija normāli – ne slikti, ne labi skolēni.”
Savukārt laikraksta „Ludzas Zeme” kādreizējā redaktore Ērika Bondarenko Kasjauns.lv teic: „Tas ir pārspīlējums, ka saka, ka tagad visa Ludza par viņiem runā visa pilsēta. Abus puišus pazina tikai ļoti šaurs loks – radi un draugi. Neesmu viņus redzējusi, viņus tikai nosacīti var saukt par ludzāniešiem, jo pilna Rīga un Pierīga taču ir ar kādreizējiem ludzāniešiem. Es neteiktu, ka Ludzā par viņiem daudz runā. Katrā ziņā ne vairāk, kā citur Latvijā.”
Austrumukrainā karo ap desmit Latvijas iedzīvotāju
Lindermans pastāstījis, ka viņš apmēram 20 Latvijas iedzīvotājiem ir sniedzis informāciju par iespējām pievienoties Austrumukrainas separātistiem. Kā skaidro Lindermans, viņš nezinot nevienu Latvijas likumu, kas aizliegtu tā rīkoties. Runa esot par informācijas sniegšanu, kas ir pieejama arī internetā.
Lindermans apstiprināja, ka Milutins un Visockis ir viņa paziņas, kuriem arī viņš esot sniedzis minēto informāciju. Viņš gan nezinot, kā abiem Austrukukrainā iet, jo neesot kontaktu ar Luhansku.
Komentējot notikumu ar abiem Latvijas pilsoņiem – teroristiem, vai viņus būtu iespējams tiesāt, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis teicis, ka „šis ir jauns izaicinājums Latvijas likumdošanai”, bet, viņaprāt, tiesāt abus vīriešus būtu iespējams arī saskaņā ar pašreizējiem likumiem.
Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse - Krūmiņa norādījusi: „Mēs uzskatām, ka šie cilvēki veic noziedzīgas darbības, un Drošības policija veic nepieciešamās darbības, lai neitralizētu potenciālos riskus. Fakts, ka abos video izteikts salīdzinājums ar Latviju, vēlreiz apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās dažādos konfliktos nākotnē var radīt drošības riskus mūsu valstī.” Drošības policija (DP) šodien sākusi kriminālprocesu pret trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri publiski izteikuši aicinājumu doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos darbībās, kas Krimināllikuma izpratnē var tikt kvalificētas kā terorisms.
Britānijā teroristiem atņems pases
Savukārt Lielbritānijā, kuras pilsoņi iesaistās līdzīgās teroristu darbībās kā minētie Latvijas pilsoņi, karojot Tuvajos Austrumos, policija varētu atņemt pases terorismā aizdomās turētiem britiem. Lielbritānijas varas iestādes var paplašināt pretterorisma likumdošanu, piešķirot policijai pilnvaras atņemt pases tiem britiem, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību terorismā, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
„Mēs ierosināsim īpašu likuma projektu, kas ļaus policijai uz laiku atņemt pases uz valsts robežas, un tas dos iespēju uzreiz noskaidrot aizturētā personību,” Kamerons sacīja savā runā parlamentā. Plānotais likuma projekts arī paredz aizliegumu iebraukt Lielbritānijā tiem šīs valsts pilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par cīnīšanos islāmistu pusē Tuvo Austrumu valstīs.
Lielbritānija tāpat kā citas Rietumvalstis, ir satraukta par to, ka tās pilsoņi, kas aizbraukuši uz ārzemēm cīnīties teroristu pusē, var atgriezties valstī un radīt draudus tās drošībai. Līdzīga situācija ir arī ar Latvijas pilsoņiem, kuri pašlaik pievienojušies Austrumukrainas teroristiem.
Vjasoks no Latvijas
Kozlovskis: separātistus tiesāt varam (LTV „Panorāma”)
DP aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot, ja viņu rīcībā ir informācija par personām, kuras ir devušās uz konfliktu reģioniem nolūkā iesaistīties tur notiekošajās kaujas darbībās vai arī ir izteikušas šādu vēlmi, kā arī personām, kuras izplata aicinājumus pievienoties nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem.
Šādu informāciju iedzīvotāji var sniegt pa DP tālruni 67 208 964 jebkurā diennakts laikā vai arī ierasties DP Rīgā, Krišjāņa Barona iela 99a. DP garantē informācijas avota konfidencialitāti.
Elmārs Barkāns/LETA, Kasjauns.lv, Foto: ekrānuzņēmums no video