Plāno aizliegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem

Uz jautājumu, vai šāda likumprojekta iniciatīva pašlaik ir aktuāla, jo nule palielināts uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo investīciju slieksnis, Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) atbildēja, ka likumprojekts ir nacionālās drošības interesēs.

"Krievijas ārpolitikas neatņemama sastāvdaļa ir tās pilsoņu un viņu īpašumu aizsardzība ārzemēs, īpaši tuvējās ārvalstīs. Ja mēs palielinām Krievijas pilsoņiem piederošo īpašumu un biznesu masu, tad pieaug arī iegansti un argumenti, kādi Kremlim var būt agresijas gadījumā," lēmumu iesniegt likumprojektu pamatoja Rasnačs.

Viņš piebilda, ka likumprojekts neattiecas uz Krievijas studentiem, kas brauc uz Latviju mācīties, zinātni, tūrismu, vīzu sistēmu un uzturēšanās atļaujām, kas neskar komerciju, kā arī uz citu valstu pilsoņiem.

"Ja Saeima šo likumprojektu pieņems, tad, ilgtermiņā runājot, iniciatīva par šī aizlieguma pilnīgu vai daļēju atcelšanu būtu atbalstāma, bet tikai gadījumā, ja Krievija pārtrauks agresiju Ukrainā," teica Rasnačs.

Premjerministra pienākumu izpildītājs Anrijs Matīss ("Vienotība"), kurš vadīja Koalīcijas sadarbības padomes sēdi, norādīja, ka par uzturēšanās atļaujām vēl jādiskutē, jo tās sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā.

"Uzturēšanās atļaujām, protams, ir arī finansiāla ietekme. Par to mūs informēja Ekonomikas ministrija, sakot, ka no uzturēšanās atļaujām ir diezgan būtisks ieguldījums tautsaimniecībā, un, kā mēs zinām, lielākoties uzturēšanās atļaujas pieprasa tieši Krievijas pilsoņi. Iespējams, nepieciešama papildu analīze gan no drošības iestādēm, gan Nacionālās drošības padomes par to, vai tiešām uzturēšanās atļaujas ir tas lielākais drauds, kas atrisinātu jautājumus, kuri saistīti ar nacionālās drošības apdraudējumu," pēc padomes sēdes žurnālistiem sacīja Matīss.

Saeimā ceturtdien, 11.septembrī, skatīs likumprojektu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem, liecina parlamenta sēdes darba kārtība. Nacionālā apvienība (NA) pirmdien Koalīcijas sadarbības padomes sēdē aktualizēja jautājumu par nepieciešamību uz laiku aizliegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, paziņoja Saeimā.

Iecerētajos grozījumos imigrācijas likumā paredzēts aizliegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Likumprojekta grozījumu pamatojumā norādīts, ka persona, kas saņem uzturēšanās atļauju, vienlaikus iegūst arī noteiktu ekonomisku ietekmi un caur to arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti. Pamatojumā arī teikts, ka, zūdot uzturēšanās atļaujas apturēšanas iemesliem [Krievijas agresijai pret Ukrainu] un ja drošības apsvērumi to pieļauj, uzturēšanās atļauju izsniegšanu var pilnībā vai daļēji atjaunot, Saeimai pieņemot atbilstošus likuma grozījumus.

Iesniegumu par likumprojekta grozījumiem parakstījuši NA pārstāvji Dzintars Rasnačs, Raivis Dzintars, Ilmārs Latkovskis, Einārs Cilinskis, Gunta Liepiņa, Gunārs Rusiņš un Gaidis Bērziņš.

1.septembrī stājās spēkā grozījumi imigrācijas likumā, kas paaugstina minimālo vērtību, no kuras ārvalstnieks var pieprasīt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Trešās valsts pilsonis uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro iepriekšējo 150 tūkstošu eiro vietā, bet no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināta nekustamā īpašuma minimālā kadastrālā vērtība.