Latvijas lauksaimnieki: īrs komisāra amatā nav izdevīgs Latvijas zemniekiem
Īrijas pārstāvja, līdzšinējā vides ministra Fila Hogana nominēšana Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra amatam nav pati labākā izvēle Latvijas zemniekiem, tomēr vienlaikus nozīmē, ka kopējā lauksaimniecības politika turpinās iepriekš sākto virzību uz "zaļāku saimniekošanu".
"Īrijas pārstāvis lauksaimniecības komisāra krēslā nav pati labākā izvēle mūsu zemniekiem. Līdz šim Īrija nav īpaši atbalstījusi Latvijas lauksaimniekus cīņā par godīgiem maksājumiem Eiropas Savienības (ES) ietvaros un ir pat bijusi pret mūsu priekšlikumiem. Tas ir saprotami, jo Īrija ir ES "vecā" dalībvalsts ar daudz lielākiem maksājumiem nekā Latvija, tādēļ Īrijas politiķi nevēlas zaudēt savu lauksaimnieku atbalstu, piekrītot tiem samazināt maksājumus," norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES jautājumos Armands Krauze.
Viņš arī sacīja, ka jaunais lauksaimniecības komisārs varētu būt tā dēvētās zaļās politikas atbalstītājs.
"Jaunais lauksaimniecības komisārs pēc izglītības ir mākslas zinātnieks un pedagogs, taču, ieņemot komisāra amatu, viņš, visticamāk, būs "zaļās" politikas atbalstītājs, jo pēdējos gadus ir bijis Īrijas vides ministrs. Tas nozīmē, ka ES lauksaimniecības politikā vēl lielākā apjomā turpināsies jau iesāktās reformas attiecībā uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu, padarot ES lauksaimniecību arvien "zaļāku", kas arī var būt jaunās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvēle, nominējot Hoganu kā lauksaimniecības komisāru," atzina Krauze.
Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzina, ka pēc ziņas saņemšanas par jaunā komisāra nominēšanu "ir divējādas sajūtas".
"Iepriekšējā komisāra, Rumānijas pārstāvja Dačiana Čološa veiktā kopējā lauksaimniecības politikas reforma ir sarežģīta un patlaban tiek apzinātas tās nepilnības, tādēļ būtu bijis godīgi, ja viņam pašam šīs kļūdas būtu jālabo," norādīja Dzelzkalēja.
Viņa arī sacīja, ka ar Hogana nominēšanu amatam tiek saistītas cerības uz vienlīdzīgākas konkurences panākšanu ES lauksaimnieku vidū.
"Mēs ceram, ka viņš spēs sakārtot ES lauksaimniecības politiku tā, lai tā nodrošinātu godīgu savstarpējo Eiropas lauksaimnieku konkurenci. Politikai ir jābūt tādai, kas spēj operatīvi pielāgoties un ātri reaģēt gan uz iekšējiem, gan ārējiem tirgus un klimata satricinājumiem. Krievijas pārtikas embargo ES valstīs ir lielisks piemērs tam, ka Eiropas lauksaimniecības politikas instrumenti nav pietiekoši gatavi reaģēt šādās situācijās," sacīja biedrības vadītāja.
EK sastāvs vēl formāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur balsojums paredzēts oktobrī.
LETA, Foto: Reuters
