Liepājas Stacijas laukumā atklās izstādi par Rīgas ielu

Stacijas laukumā pie autobusu perona Liepājas muzeja speciālistu izveidotā izstāde „Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls” stāstīs par Rīgas ielu, atklājot tās savdabību cauri laikiem, Kasjauns.lv informēja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Izstādes atklāšanā piedalīsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Liepājas pilsētas pašvaldības, Kultūras pārvaldes un Liepājas muzeja pārstāvji. Uz izstādes atklāšanu aicināts ikviens liepājnieks un pilsētas viesis. Īpaši gaidīti ir Rīgas ielas iedzīvotāji.

Rīgas iela izveidota 19. gadsimta septiņdesmitajos gados, izbūvējot Jaunliepājas rajonu un dzelzceļa staciju. Nosaukumu „Bahnhofstrasse” tā ieguva 1880. gadā, bet 1893. gadā pirmo reizi minēts ielas latviskais nosaukums – Vakzāles jeb Bānūža iela.

1932. gadā iela nosaukta Krišjāņa Barona vārdā, bet par Rīgas ielu pārdēvēta 1940. gadā. Tā joprojām ir būtiska Liepājas transporta, izglītības, tirdzniecības un sabiedrisko procesu attīstības vieta un nozīmīga dominante pilsētas vidē. Rīgas ielā saglabājusies 19. gadsimta beigām raksturīgā apbūve un ielu apstādījumi, kā arī darbojās senākā tramvaja līnija Baltijā.

Zīmīga Rīgas ielas dominante ir Liepājas dzelzceļa stacijas ēka, kas celta 1871. gadā klajā vietā, speciāli Liepājas - Romnu dzelzceļam. Sākotnēji apkārt stacijai nebija nevienas mājas. Pamazām pilsēta attīstījās līdz stacijai, un ap to sāka celt divstāvu koka namus un fabrikas.

Rīgas iela ir cieši saistīta ar pirmā elektriskā tramvaja izveidi Baltijā. Jau 1894. gadā tika izveidota komisija, lai izstrādātu tam laikam ļoti progresīvus nosacījumus ielu dzelzceļa izbūvei. Pēc trim gadiem Liepājas valde, tās galvas Hermaņa Adolfi personā, noslēdza ar Kontinentālā elektrisko uzņēmumu sabiedrības Nirenbergā abpusēji izdevīgu līgumu „Par elektriskā dzelzceļa un elektriskās stacijas būvi un izmantošanu Liepājā”.

1899. gadā Liepājas pilsētas valde nodeva zemes gabalu netālu no stacijas Rīgas ielā (tolaik Vakzāles ielā) Nirenbergas sabiedrības rīcībā, lai tā nekavējoties uzsāktu spēkstacijas būvi. Maijā ražotne uzcelta, jau augustā tajā ievieto Nirenbergas elektrības akciju sabiedrības „Agr. Šukert un Co” montētās iekārtas.

Vienlaikus uzsāk arī sliežu un elektrisko gaisa vadu būvi. Pirmie deviņi tramvaja vagoni bija izgatavoti „Herbrandt” rūpnīcā Ķelnē. 1903. gadā tiek iegādāti vēl seši šīs rūpnīcas tramvaji. Līdz Pirmajam pasaules karam vagonus dala 1. un 2. klasē.

Ar Rīgas ielas vēsturi saistīti arī 1905. gada traģiskie notikumi, kad 20. augustā nogalināja 11, bet ievainoja 24 cilvēkus, kas bija atnākuši uz dzelzceļa staciju pavadīt 600 mobilizēto rezervistu, kurus sūtīja krievu - japāņu karā. Gaisotne bija saspīlēta. Kāds no pūļa izšāva uz dragūniem. Tie rāva šautenes no pleciem, lai izrēķinātos ar nemierniekiem.

Savukārt 1919. gada 6. janvāra vakarā Rīgas iela bija pirmā, ko ieraudzīja Kārļa Ulmaņa vadītā Latvija pagaidu valdība, kas ar vilcienu no Rīgas caur Jelgavu, šķērsojot Lietuvas teritoriju, ieradās Liepājā. Ar šo brīdi pilsētas vēsturē sākās sešu mēnešu ilgs posms, kas ieguvis nosaukumu: Liepāja – Latvijas galvaspilsēta.

Tagadējās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas vēsture sākusies pavisam drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas, 1918. gada 30. novembrī, kad latviešu skolu kolēģija nolēma skolas luterticīgajām vācu un latviešu tautību meitenēm izveidot Liepājas apvienoto Latviešu meiteņu pamatskolu. Pirmā skolas ēka bija Raiņa ielā (tolaik Suvorova) 5.

1937. gada 2. februārī Liepājas pilsētas valde pieņēma lēmumu celt jaunu skolas ēku tagadējā Rīgas ielā 50. Skolas pamatakmens tika ielikts 1937. gada 27. jūnijā. Šajās svinībās piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs Jānis Balodis un citas augstas valsts amatpersonas. Tieši pirms mēneša, 1937. gada 29. maijā, Liepājas pilsētas valde bija lēmusi jaunceļamo skolu nosaukt par 28. janvāra pamatskolu, izceļot Draudzīgā aicinājuma lielo nozīmi tautas izglītībā.

Šie un vēl daudzi citi notikumi stāsta par Rīgas ielas kultūrvēsturisko nozīmi, Liepājas muzeja speciālistu veidotajā izstādē, kas būs skatāma uz autobusa perona stikla plaknēm.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā - pilsētās un ciemios, kuros ielas vai laukumi nosaukti Rīgas vārdā, ikgadējo Eiropas Kultūras mantojumu dienu ietvaros svin Mantojuma dienas, kurās Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija aicinājusi izcelt tieši Rīgas vārdu vietējā pilsētvidē.