Rēzeknē sāk restaurēt vietējo ebreju lepnumu - Zaļo sinagogu. VIDEO
Rēzeknē uzsākta vēsturiskās Zaļās sinagogas ēkas, kuru pirms desmit gadiem iekļāva 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā, atjaunošana. Dievnams, kurā lūgšanas vairs nenotiek kopš 1990. gada, pārvērtīsies par koka arhitektūras centru, kurā būs arī ekspozīcija par ebreju kultūras mantojumu.
Ēkas remontdarbi un restaurācija sākusies Rēzeknes tā dēvētajā Zaļajā sinagogā, kur plānots izveidot koka arhitektūras mantojuma centru un ekspozīciju par ebreju kultūras mantojumu pilsētā, vēstīts Rēzeknes pašvaldības portālā. Pēc restaurācijas tajā notiks arī ebreju draudzes dievkalpojumi.
Šobrīd speciālisti ēkā veic konstrukciju demontāžu. Pirmo reizi kopš daudziem gadiem tika atvērti logu slēģi un daļa logu stiklu jau izņemta.
„Darbs sagaidāms ļoti sarežģīts un atbildīgs, jo vispirms tā ir vairāk nekā gadsimtu vecu koka elementu un apšuvuma restaurācija. Sinagogas restaurācija – tas ir sava veida izaicinājums mums visiem, bet mēs tiksim galā un, kas ir ne mazāk svarīgi, iegūsim nenovērtējamu koka ēku restaurācijas pieredzi. Jāmin, ka viena no pamata grūtībām, ar kurām mēs saskārāmies, ir tā, ka nepietiek uzskates materiālu par sinagogu. Mums ir svarīgas jebkuras detaļas par to, kā izskatījās sinagoga no ārpuses un no iekšpuses”, teic restaurācijas uzņēmuma „Inteco Wood” pārstāvis Dainis Molodcovs.
Zaļajai sinagogai gan nav valsts nozīmes pieminekļa statusa, taču pilsētai un pilsētniekiem tā ir īpašā vērtē, jo pieredzējusi daudzus notikumus pilsētas ebreju diasporas dzīvē. Sinagogas rekonstrukcijas mērķis ir vēstures elpas un ēkas identitātes saglabāšana. Katra ēkas detaļa tiek uzmanīgi izpētīta, tikai tad pieņemts lēmums par tās remontu, daļēju vai pilnīgu nomaiņu. Ēkai plānots saglabāt 19. gadsimta vidus velmēto stiklu. Logu un durvju elementu nostiprināšanai izmantos koka tapas. Krāsošanas darbos pielietos īpašu krāsu, kuras pamatā ir aukstās spiedes linu eļļa.
Tajā pašā laikā ēkā izbūvēs mūsdienīgus sanitāros mezglus, ēka tiks pieslēgta pilsētas centrālajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Sinagoga būs pieejama arī cilvēkiem ar kustības traucējumiem.
Sinagoga atjaunošanas projektu īsteno Rēzeknes pilsētas dome kopš pērnā septembra, bet tās partneri ir profesionālā skola „Sam Eyde” (Norvēģija), Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Rēzeknes tehnikums. Projektu plānots īstenot divos gados un tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 710 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Eiropas fondu maksājums, 15% - valsts finansējums, bet 5% - Rēzeknes pašvaldības nauda.
Zaļā sinagoga – Rēzeknes ebreju lepnums
Rēzeknes jeb Zaļā sinagoga, literatūrā saukta arī par „Beth midrash” („mācību māja”), atrodas Rēzeknē, Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī, pilsētas vecajā daļā.
Pēc tam, kad caur Rēzekni tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, daudzi no tiem nodarbojās ar tirdzniecību un galvenie šīs nozares pārstāvji pēc etniskās piederības bija ebreji. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam, radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. Rēzeknes ebreji Zaļo sinagogu uzbūvēja 1845. gadā. Šī ēka funkcionēja gan kā lūgšanu nams, gan kā izglītības iestāde jeb mācību māja. Pilsētas ekonomiskais uzplaukums deva iespēju atjaunot un uzlabot jau laiku nokalpojušo sinagogu. 1939. gadā pie tās norisinājās vērienīgi pārbūves darbi. Pēdējais kapitālais remonts veikts 20. gadsimta 70. gados. Sinagoga savu darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta.
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lēmuma, 2004. gadā tā tika iekļauta 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā. Rēzeknes Zaļā sinagoga ir vienīgā Latvijas teritorijā esošā koka sinagoga, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.
Rēzeknes Zaļā sinagoga (Latgales Reģionālā televīzija)
Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto
