Ķīli pārsteidz, kāpēc Šadurskis nedara vairāk, - viņam tāpat vairs neesot ko zaudēt
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir izvēlējies neveikt būtiskas reformas, bet tomēr kaut ko izdarīt, šādi viņa darbu "Latvijas Avīzē" vērtējis bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis piekritis, ka Šadurskis varētu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), lai varētu teikt, ka ir notikusi augstskolu konsolidācija un vairāk no viņa šajā jomā neprasītu. "Ja godīgi jāsaka, tā tas varētu būt. Šadurskis nepieļauj tādas kļūdas, kādas bija man, kad radīju sev opozīciju lielā daļā augstākās izglītības iestāžu," izteicies Ķīlis.
"Sākotnēji gan ministrijas ierēdņi izteicās, ka RPIVA pievienošana LU ir signāls visām augstskolām, no kā visu ko varēja saprast. Taču ātri vien viedoklis mainījās, ka runa esot tikai par RPIVA. Šadurskis izvēlējās konsolidācijai tieši to augstskolu, par kuras slēgšanu augstākās izglītības nozarē ir zināma vienprātība," turpinājis Ķīlis.
"Tā vairs nav diskutējama lieta, ka augstskolas ir jāapvieno. Tādas bļaustīšanās kā manā laikā par to nav. Augstskolas, iespējams, domā, ka ar RPIVA process apstāsies. Es ari pieļauju, ka tādu lēmumu kā par RPIVA vairs nebūs. Toties 2019.gada programmu akreditācija varētu būt stingra. Pēc tās daļā augstskolu būs tik maz programmu, ka tās nomirs dabiskā nāvē," pieļāvis bijušais ministrs.
Ķīli tomēr pārsteidzot, kāpēc Šadurskis nedara vēl ko vairāk, ja reiz "viņš jau ir visnepopulārākais ministrs" un viņam vairs nav ko zaudēt.
"RPIVA nav vienīgais gadījums, kad Šadurskis izvēlējies neveikt būtiskas reformas, bet kaut ko tomēr izdarīt. Piemēram, jaunajam skolotāju atalgojuma modelim vajadzēja kļūt par skolotāju motivācijas programmas sastāvdaļu. Taču Šadurskis izvēlējās grāmatvedisku reformu, kurā mainīts faktiski ir tikai algu aprēķināšanas veids, bet ne būtība. Nav izstrādāta sistēma, kādā vērtēt skolotāju darba kvalitāti. Nav izveidota trepe, kā saskaņā ar kvalitāti pieaugs viņu atalgojums," sacījis Ķīlis.
Ķīļa skatījumā, skolu tīkla sakārtošanā Latvijā ir nepieciešamas divas dažādas skolu finansēšanas sistēmas: viena mazajām skolām un cita pārējām. "Vispirms gan jāsaprot, kuras ir tās mazās skolas, kas noteikti jāsaglabā vai nu tāpēc, ka tā ir stratēģiski svarīgā vietā, vai tāpēc, ka cita skola pārāk tālu, vai tāpēc, ka tur ir augsta izglītības kvalitāte, vai kas cits īpašs. Ja skola ir vajadzīga, bet kvalitātes tur nav, ir pastiprināti jāstrādā, lai šī kvalitāte būtu."
Savukārt tādas reformas kā mācību gada pagarināšana un izglītība no sešu gadu vecuma Šadurskis īstenot nepagūšot, jo "partneri koalīcijā nobīsies no politiskā trokšņa, ko šādi lēmumi varētu izraisīt".
LETA/Foto: Sintija Zandersone/Ieva Čīka/LETA
