Mazākumtautību skolās labāki rezultāti eksaktajās zinātnēs un vēsturē, vājāki - valodās
Salīdzinot mazākumtautību un latviešu valodas apmācības skolu sniegumus centralizētajos eksāmenos, vairākus gadus iezīmējas tendence, ka mazākumtautību skolu audzēkņi uzrāda augstākus rezultātus eksakto mācību priekšmetu, kā arī vēstures eksāmenā, savukārt latviešu valodas apmācības skolās izteikti augstāki rezultāti ir valodu eksāmenos.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dati, mazākumtautību skolu audzēkņi jau vairākus gadu uzrāda par vidēji 7% augstākus rezultātus, tomēr starpība trīs gadu laikā sarukusi no 10% līdz 3%. Mazāka atšķirība manāma matemātikā, kur trīs gadu laikā starpība te pieaugusi, te samazinājusies, vidēji iegūstot 0,2 % pārsvaru. Savukārt vēsturē trīs gadu laikā mazākumtautību skolu audzēkņi uzrādījuši par vidēji 2% augstāku rezultātu.
Latviešu skolām izteikti augstāki rezultāti bijuši latviešu valodas centralizētajā eksāmenā, kur vidējā rezultātu starpība trīs gadu laikā bijusi pat 20%. Aptuveni trīs procentu starpība vērojama arī bioloģijas eksāmenā un ķīmijas eksāmenā, tomēr ķīmijā starpība 2014.gadā sarukusi līdz nepilnam pusprocentam.
Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki atklājuši, ka kopumā vērojama tendence, ka mazākumtautību izglītības programmas skolēniem ir augstāki centralizēto eksāmenu rezultāti kā latviešu izglītības programmas skolēniem, bet divplūsmu skolās eksāmenu rezultāti ir salīdzinoši zemāki. Tomēr dažādos eksāmenos var būt arī nobīdes no šīs kopējās tendences.
