Mušu uzbrukuma dēļ Vērgalē slēdz bērnudārzu. VIDEO

Pēdējās pāris nedēļās mušas apsēdušas vairākus Kurzemes pagastus. Kukaiņi pārsvarā dzīvi gandē lauku apvidos, jo pilsētās to vairošanai nav piemērotu apstākļu.

„Pāris nedēļu nebiju bijis savās lauku mājās. Kad atvēru durvis, piedzīvoju kaut ko līdzīgu Hičkoka filmās redzētajam vai Stīvena Kinga grāmatās lasītajam. Man pēkšņi virsū vārda tiešā nozīmē virsū uzgāzās milzīgi melnu mušu mākoņi. Pa nakti kaut kā gulēt varēju, jo tumsā arī mušas guļ, bet no rīta vajadzēja iet skatīties saullēktu, jo mušu mākoņus istabā vienkārši nebija iespējams izturēt. No sākuma domāju, ka tas tikai tā ir manās mājās, kur mušas pamodināju no ziemas guļas, bet izrādās, ka arī kaimiņiem ir tāda pati nelaime. Pēkšņi uzbrucis kaut kāds vēl nebijis melnais mēris,” Kasjauns.lv pastāstīja kāds rīdzinieks, kurš tikko atgriezies no Turlavas pagasta Kuldīgas novadā.

Savukārt Dzidra ar vīru Aizputes novada Cīravas pagastā saimnieko savā dārzā, uz kuru dodas no Aizputes. „Diemžēl pēdējā laikā vairs nevaru iet palīgos vīram. Man jāsēž dārza mājiņā un no pusdienu galda jātrenkā mušas,” Kasjauns.lv teic Dzidra.

Pēdējās pāris nedēļās mušas apsēdušas vairākus Kurzemes pagastus – Pāvilostu, Vērgali, Gudeniekus un citus. Liepājas avīzēs „Kurzemes Vārds” un „Kursas Laiks” publicēti vairāki šausmu stāsti no mušu pārņemtajiem pagastiem.

Mušas panāk Vērgales bērnudārza slēgšanu

Versijas par to, kāpēc Kurzemei pēkšņi uzbrukušas simtiem tūkstošu mušu ir dažādas. Vieni teic, ka pie vainas esot Vērgales pagasta Plocē atklātā ūdeļu ferma, bet otri, ka no jūras izskalots kaut kas tāds, kas veicinājis mušu savairošanos. Īstas izskaidrojuma kukaiņu invāzijai nav.

Nedēļas sākumā mušu dēļ pat nācās slēgt Vērgales bērnudārzu „ Kastanītis”. Pirmdien mušas indēja, bet otrdien bērnudārzu vēdināja, raksta „Kursas Laiks”. Tagad bērnudārzs no mušām ir atbrīvots, bet audzinātājas un auklītes pa ķērienam tur mušu pletnes, gadījumam, ja nu kāda lidone atkal parādītos.

Nedēļas sākumā ne bērnudārza darbinieki, ne tā audzēkņi mušu klātbūtni vairs nespēja izturēt. „Kastanīša” vadītāja Gaida Akerfelde „Kursas Laikam” teica: „Mēs bijām spiesti bērnudārzu slēgt, jo milzīgā mušu skaita dēļ bija radušies antihigiēniski apstākļi. Ne jau desmiti vai simti, bet tūkstoši. Sākotnēji īstenotie mušu apkarošanas pasākumi, tostarp mušpapīri, sieti pie logiem, kā aizlīmētas ventilācijas lūkas, pagājušajā nedēļā nevainagojās panākumiem.”

Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups teic, ka versijas par lielā mušu apjoma rašanās iemesliem ir dažādas. Minēta gan izlieta virca, gan arī tas, ka, iespējams, jūra piekrastē izskalojusi ko tādu, kas veicinājusi to vairošanos. Pagaidām nevienam īstas skaidrības nav.

Par mušu uzlidojumiem „Kursas Laiks” sūdzējusies arī vietējā veikala „Muižkalniņi” vadītāja Velga Vītoliņa, kura pastāstīja, ka joprojām ar mušām notiekot aktīva cīņa. „Ik dienu tērējam 36 eiro mušu indei. Ik pa laikam apsmidzinām logus, durvis, sētas durvis, pat taciņu veikala priekšā. Iekštelpās nākas iztikt ar pletnēm, jo šeit taču bulciņas un konditorejas izstrādājumi, kā arī maize ir pārdošanā,” viņa stāsta.

Par mušu uzbrukumu vēsta arī „Kurzemes Vārds”:

„„Uztaisīju sev brokastīs trīs siermaizes – simt mušu virsū,” vairs nespēdams paciest kukaiņu uzlidojumu „Kurzemes Vārdam” sacīja saraiķnieks Ainars. Ēst vairs nemaz negriboties, kas var zināt, kur tādas mušas bijušas un kādas slimības pārnēsā. Pirms nedēļas Ainars uz pusstundu nolicies pagulēt diendusu. Kad pamodies – visa istaba pilna ar mušām. „Kā Kolorado vaboļu uzbrukums,” salīdzina vīrietis.

Ainars piebilst, ka kūtī, kur tiek nobarotas divas cūkas, ieiet vispār nav iespējams. Mājlopi ir arī Igoram – vistas, zosis, teļi, govis. Viss pašu vajadzībām. Taču viņš zina, ka ar mušām cīnās arī tie, kam mājlopu nav. Vīrietis aizved uz netālu esošo mammas māju. Tomēr Lūcijas Taranes virtuvē šoreiz ir salīdzinoši mierīgi. Līdz pulksten 12.00 viņa jau trīs reizes esot izsmidzinājusi krievu ražoto līdzekli „Dihlofoss”. Savos vairāk nekā 70 gados viņa, tāpat kā pie Akmeņraga bākas dzīvojošā Zigrīda Zvereva, neko tādu neesot redzējusi. „Bet kas tad man – te kā vasarnīca, pasēžu un aizbraucu uz Liepāju. Tur tik traki nav,” salīdzina sieviete.

Ainars, tāpat kā nesen Aizputes pagastā uz kažokzvēru audzētavas būvniecības publisko apspriešanu atbraukusī vērgalniece, uzskata, ka nelaimes avots ir šogad Plocē atvērtā ūdeļu audzētava. „Metot beigtos kustoņus ārā, pamodinājuši kaut kādu biofloru,” spriež Ainars, tomēr citi "Kurzemes Vārda" aptaujātie iedzīvotāji tam netic. Viņu argumenti – gabals no Ploces līdz Saraiķiem ir pārāk liels, fermā kukaiņus noteikti indē, „tad dubeņnieki sen būtu apēsti”, neparasti daudz mušu ir arī no Papes līdz Ventspilij un pat Gudeniekos.”

Entomologam nav skaidrojuma par mušu uzbrukumu

Entomologs Jānis Dreimanis atzīst, ka ir neparasti, ka liels mušu daudzums atsevišķās vietās Kurzemē ir novērojams tik ilgu laiku, jo pirmos signālus par mušām no Ziemupes viņš saņēmis jau septembra vidū.

„Iespējams, ka netālu atrodas ferma. Mums bija mitra vasara, varētu būt tā, ka tika sadēts daudz olu. Domāju, ka tas ir no saimniecības, katrā ziņā tas varētu būt stimulējošs faktors, bet neparasti ir tas, ka nu jau mēnesi tas turpinās,” saka Dreimanis.

„Man teica, ka pirms pāris dienām Liepājā bija rietumu vējš un mušu bijis stipri mazāk, bet nu, iespējams, kaut kas ir pamainījies,” pagaidām droša skaidrojuma Dreimanim nav. „Pēc loģikas liktos - kad mušas izšķīlušās, tās kaut kur salien, pazūd. Tas varētu būt nedēļas jautājums, bet mēnesi būtu par ilgu,” piebilst speciālists.