Ministrija brīdina, ka Ogres plūdiem līdzīga situācija var rasties arī citviet Latvijā

Ministrija norāda, ka tās pārraudzībā esošais uzņēmums "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) atbilstoši savai kompetencei dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu applūšanas radītās negatīvās sekas Ogrē.

ZMNĪ vadība skaidro, ka uz Urgas upes sūkņu stacija (ar diviem sūkņiem) līdz ar applūšanas sākšanos darbojas ar maksimālo jaudu. Tomēr šīs stacijas jauda nav plānota darbam pārslodzei šādu plūdu gadījumos. ZMNĪ norāda, ka ikdienas apstākļos sūkņu stacija strādā ar 25% jaudu, kas ir pietiekami.

Tā, piemēram, rudens mēnešos katrs sūknis vidēji mēnesī strādā 70 stundas, bet tagad, pēdējās divās dienās sakarā ar meteoroloģiskajiem apstākļiem jau pārsūknēta mēneša norma. Ogres pašvaldība veltījusi pārmetumus ZM, paužot, ka ministrijas pārraudzībā esošā sūkņu sistēma nestrādājot ar pilnu jaudu un no ZM neesot saņemts pietiekams atbalsts.

Savukārt ZM norāda, ka trešdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ticies ar Ogres pašvaldības vadību, pieaicinot arī ZMNĪ valdes priekšsēdētāju Robertu Dilbu, ZMNĪ Meliorācijas daļas vadītāju Edgaru Griķīti, lai apspriestu operatīvo rīcību applūšanas seku novēršanai bez kavēšanās, kā arī risinājumus Urgas ūdensnotekas sakārtošanai, lai nākotnē šādas problēmas iedzīvotājiem vairs nerastos.

ZM arī uzsver, ka Urgas ūdensnotekas sakārtošanas darbi sāksies tad, kad Eiropas Komisija apstiprinās jauno Lauku attīstības programmu 2014.-2020.gadam, kur viens no pasākumiem ir paredzēts meliorācijai. Dūklavs uzdevis ZMNĪ nekavējoties sākt šā projekta dokumentācijas izstrādi un saskaņošanas procesu, lai brīdī, kad Lauku atbalsta programmas finansējums būs pieejams, varētu sākt sakārtot Urgas ūdensnoteci.

Tāpat ministrija uzsver, ka situācija Ogrē vērtējama kā ārkārtas un nekontrolējama, jo bijuši ļoti intensīvi nokrišņi, kad īsā laika sprīdī augsnē un ūdenstilpēs nonāca ļoti liels ūdens daudzums, ko attiecīgā ūdensnoteka nespēja aizvadīt, kā rezultātā veidojās ūdens notekai piegulošo teritoriju applūšana. Ūdens noteci no applūdušās teritorijas traucēja un kavēja krūmu un ūdensaugu aizaugums, kā arī iedzīvotāju uzbūvētie tiltiņi un caurtekas.

Tikmēr Dūklavs paskaidroja, ka, ja no valsts budžeta un/vai ES fondiem netiks iedalīts papildus finansējums meliorācijai, ZM nevar izslēgt, ka pēc stiprām lietusgāzēm līdzīgas situācijas var rasties arī cituviet Latvijā. Finansējuma trūkuma dēļ ZMNĪ nav iespējams veikt meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu ikdienā, bet tā spiesta rīkoties tikai ārkārtas gadījumos un problēmsituācijās.

Jau vēstīts, ka Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā uzņēmuma "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) pārziņā ir ap 13 tūkstošiem kilometru ūdensnoteku visā Latvijā, no kuriem ZMNĪ var uzturēt tikai ap 600 kilometriem.

Uzturētas tiekot tikai tās ūdensnotekas, kas rekonstruētas un renovētas par valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem. Citu ūdensnoteku uzturēšana šobrīd nav iespējama, jo ZMNĪ tam neesot nepieciešamā finansējuma.