Latvijas radikālis Gapoņenko dibina Ukrainā "bandītu republiku"
Viens no Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā un biedrības „Dzimtā valoda” dibinātājiem Aleksandrs Gapoņenko nesen saņēmis medaļu par teroristu atbalstītās „Novorossijas republikas” dibināšanu bandītu ieņemtajos Ukrainas rajonos – Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Savā „Facebook” profilā Gapoņenko raksta: „Tikko biju svinīgajā pieņemšanā, kas bija veltīta Novorossijas republikas dibināšanai. Par ieguldījumu, ko esmu veicis šīs jaunās valsts dibināšanā, saņēmu medaļu „Par Novorossijas dibināšanu”. Esmu lepns!”
Uz Kasjauns.lv jautājumu, kur, kad un par ko viņš saņēmis dīvaino medaļu, Gapoņenko strupi atbildēja: „Tas ir noslēpums”. Tomēr internetā atrodamas ziņas, ka Gapoņenko ir kādas Starptautiskās Novorossijas atbalsta komitejas līdzpriekšsēdētājs. Šajā komitejā darbojas vēl viens pārstāvis no Latvijas – nesenajās Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības startējošais Einārs Graudiņš.
Medaļu, kuru saņēmis Gapoņenko, dibinājusi tā dēvētā Eirāzijas tautas fronte, kas pirms tam jau emitējusi pāris ordeņus, atzīmējot Krimas pievienošanu Krievijai un PSRS nodibināšanas 90. gadadienu.
Kasjauns.lv Latvijas Drošības policijai jautāja, vai nebūtu jāpievērš pastiprināta uzmanība Gapoņenko, kurš kā Latvijas pilsonis atklāti atbalsta teroristisku organizāciju mērķus. Te arī jāpiebilst, ka Gapoņenko jau agrāk ieguvis sliktu slavu gan ar prasībām krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu Latvijā, gan aicinot Latgali atdalīties no Latvijas. Drošības policija Kasjauns.lv sniedza šādu atbildi:
„Drošības policija (DP) publiskajā komunikācijā jau iepriekš ir uzsvērusi, ka aktīvākie Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji Latvijā pauž nekritisku atbalstu agresijai Ukrainā un neleģitīmajiem grupējumiem, kas mēģina uzdoties par dažādiem valstiskiem veidojumiem. Šis atbalsts Krievijas darbībām, kā arī kaujinieku grupējumiem, kas prettiesiski vēršas pret Ukrainas varas iestādēm un apdraud ne tikai Ukrainas teritoriālo vienotību, bet arī drošības situāciju reģionā, vēlreiz liecina, ka tā saucamās tautiešu politikas aktīvistiem ne tik daudz rūp mazākumtautību statuss Latvijā, cik Krievijas ģeopolitisko interešu aizstāvēšana un atbalstīšana. Tādējādi šķietamās rūpes par Latvijas mazākumtautībām bieži vien kalpo par aizbildinājumu, lai leģitimētu atbalstu Krievijas ārpolitikas interešu realizācijai.
Tā saucamā „Novorossijas republika” ir starptautiski neatzīts veidojums, taču tā darbība nav aizliegta un tas nav pasludināts par teroristisku organizāciju, tāpēc šāda veidojuma atbalstīšana patlaban nav krimināli sodāma. Vienlaikus jāatzīmē, ka DP ir vērsusi uzmanību uz nepilnībām šobrīd spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā un kopā ar vairākām citām valsts institūcijām šobrīd strādā pie priekšlikumiem Latvijas tiesību normu pilnveidošanai, kas ļautu drošības iestādēm un citām par valsts drošību atbildīgajām institūcijām efektīvāk vērsties pret drošības izaicinājumiem, kas ir aktualizējušies Ukrainas konflikta kontekstā.”