Latvijas iedzīvotāji nav nemaz tik nabadzīgi, kā pieņemts uzskatīt, norāda ekonomists
Lai gan Latvijas iedzīvotāju finansiālā drošība ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka iedzīvotāji nav tik nabadzīgi, kā bieži tiek uzskatīts, un aicina situāciju vērtēt globālā kontekstā.
Eksperts gan norāda, ka Latvijas iedzīvotāju spēja segt neparedzētus izdevumus ir otra zemākā ES.
"Latvijas iedzīvotājiem ir vāja finansiālā aizsargātība — viņu spēja segt neparedzētus izdevumus ir otra zemākā ES valstu vidū," savā komentārā raksta Pēteris Strautiņš.
Viņš skaidro, ka, tā kā runa ir par nespēju tikt galā ar īstermiņa izdevumu pieaugumu, nevis rezervēm, kas veidotas vecumdienām, šajā gadījumā to nevar izskaidrot ar īso dzīves periodu mūsdienu kapitālismā, kurā bija iespēja uzkrāt. Polijā ir līdzīgi ienākumi un to pieauguma tempi, tomēr mājsaimniecību finansiālās ievainojamības rādītājs tur ir labāks nekā vidēji ES.
"Nav šaubu, ka ienākumiem jāaug, valdībai jāstrādā nenogurstoši, bankām — jākreditē, bet arājiem — jāar, taču arī pašu iedzīvotāju vērtību sistēmā finansiālajai drošībai jāieņem augstāka vieta. Ir sajūta, ka būtu par maz, ja Ziemassvētku vecītis katram latvietim uzdāvinātu pa aploksnei. Reālie ienākumi 30 gadu laikā pieauguši vairāk nekā trīs reizes. Tātad liela daļa sabiedrības var uzkrāt vairāk, vienkārši ir jāizdara izvēle," raksta speciālists.
Viņaprāt, finanšu drošībai iedzīvotāju vērtību sistēmā jāieņem augstāka vieta. Uzkrājumu veidošanu kavējot tas, ka izpratne par "izdzīvošanu" mainās līdz ar vidējo ienākumu līmeni, kā arī cilvēku tieksme finansiāli sacensties ar citiem.
Ekonomists aicina situāciju vērtēt ne tikai Baltijas vai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Viņš atgādina, ka no 30 turīgākajām pasaules valstīm 22 atrodas Eiropā, tostarp arī Latvija. Tas ir krasā pretstatā valstīm, piemēram, Āfrikā vai Papua-Jaungvinejā, kur nabadzībā dzīvo vairāk nekā 90% iedzīvotāju.
