"Administratīva jautājuma kriminalizēšana": lielās pilsētas aizstāv Baiku un lūdz prezidenta iesaisti
Reaģējot uz Eiropas Prokuratūrai nodoto kriminālprocesu pret Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir vērusies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, mudinot politiķi "aicināt iestādes izvērtēt kriminālprocesu samērīgumu".
Kā informēja LLPA sabiedrisko attiecību pārstāvji, asociācija, kuras biedre ir arī Valmiera, no Rinkēviča arī gaida, ka viņš uzņemtos "institucionālu vadību dialogam starp valsts noziedzības apkarošanas iestādēm, Eiropas Savienības (ES) fondu uzraugiem un pašvaldībām, lai nodrošinātu tiesisku, samērīgu un Eiropas standartiem atbilstošu pieeju".
Kriminālprocess, kurā kriminālvajāšanu rosināts sākt arī pret Baiku, saistīts ar industriālo telpu būvniecību Valmierā, kur vietu ražotnei ieguvusi "Patria". Ražošanas ēkas izveidei pašvaldība tika piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļus, bet izmeklētāju vērtējumā nelikumīgā veidā iegūts finansējums lielāku apmērā, nekā to paredz normatīvi.
Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.
Savukārt LLPA un Valmiera uzskata, ka šīs normas neesot tikušas pārkāptas. "Saskaņā ar ES tiesas praksi un normatīvajiem aktiem infrastruktūra ir uzskatāma par mērķorientētu tikai tad, ja tā objektīvi der tikai vienam konkrētam lietotājam. Ja objekts ir izmantojams vairākiem lietotājiem, tas nevar tikt kvalificēts kā mērķorientēts," klāstīts LLPA paziņojumā, piesaucot Valmieras novada pašvaldības pasūtītu inženiertehnisko novērtējumu, kur ticis secināts, ka objekts esot piemērots 33 dažādiem saimnieciskās darbības veidiem.
"Ir izvērtēts atbilstības risks valsts atbalsta regulējuma ietvaros, secinot, ka nav konstatējama mērķorientētība. Nomas tiesību piešķiršana notika atklātas, nediskriminējošas izsoles veidā, kas izslēdz jebkādu nepamatota valsts atbalsta iespēju," par Valmieras argumentācijas pareizību ir pārliecināta LLPA.
Atklātajā vēstulē, kas nosūtīta arī Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), asociācija pauž pozīciju, ka kriminālprocess pret Baiku esot "nepamatota administratīvu jautājumu kriminalizēšana". "Valmieras novada pašvaldības gadījumā pašvaldības vadītājs un atbildīgie speciālisti tiek nostādīti situācijā, kur profesionālas, likuma ietvaros veiktas darbības tiek interpretētas kā noziedzīgas," pauž LLPA.
LLPA skatījumā, šī lieta graujot taisnīgumu un tiesiskās paļāvības principu, kā arī paralizējot "pārējo pašvaldību spēju droši un atbildīgi pieņemt lēmumus, kas nepieciešami valsts attīstībai". Organizācijas ieskatā, tas esot nopietns apdraudējums investīciju videi un pašvaldību funkcionēšanai.
Kriminālprocess pret Valmieras domes vadītāju un speciālistiem radot riskus, ka amatpersonas baidīsies pieņemt lēmumus, uzņēmēji atturīgāk iesaistīties ES fondu projektos un valsts attīstības projekti palēnināsies, uzskata asociācija. LLPA skatījumā, runa esot nevis par vienu pašvaldību, bet par Latvijas valsts pārvaldes spēju funkcionēt "bez nepamatotiem draudiem, par pašvaldību kā valsts balsta stabilitāti un par tiesiskās vides paredzamību".
LLPA prasa prezidentam veicināt tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, īpaši attiecībā uz ES fondu projektu īstenošanu.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Baiku par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem ES līdzekļu piesaistē.
KNAB informēja, ka birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku ERAF un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvi. Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.
Izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka Valmieras novada pašvaldības amatpersonas ražošanas ēkas būvniecības projekta laikā neinformēja atbildīgās institūcijas par paredzētā komersanta izvēli un ar viltu piesaistīja lielāku finansējumu, nekā to paredz normatīvi. Darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, amatpersonas, iespējams, izkrāpa 671 300 eiro no ERAF un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, informēja KNAB.
KNAB ir rosinājis Eiropas Prokuratūrai (EPPO) sākt kriminālvajāšanu arī pret trim Valkas novada pašvaldības amatpersonām, tostarp mēru Ventu Armandu Kraukli, par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, kas īstenota ražošanas teritorijas izveides projektā. Iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā ar viltu izkrāpti vairāk nekā 168 000 eiro no ERAF un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
