Izglītības un zinātnes ministrija saskaņošanai virza ieceri pedagogu algas grafiku turpināt no 2027. gada sākuma

Gada sākumā atbilstoši valdībā pirms diviem gadiem apstiprinātajam grafikam pedagogu darba alga pieauga par 2,6%. Tas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk, nekā sākotnēji plānots. Esošais pieauguma grafiks ir spēkā līdz šī gada beigām, taču gada nogalē vēl nav skaidrības par pedagogu atalgojumu turpmāk.

Saskaņošanai virzītā iecere paredz pedagogu zemāko mēnešalgu celt no 2027. gada 1. janvāra, nevis 1. septembra, kā iepriekš piedāvāja pati ministrija. Toreiz pret IZM sākotnēji piedāvātajām izmaiņām iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Nākamgad zemākās mēnešalgas pieaugums nav paredzēts, līdzīgi kā visā publiskajā sektorā, informē IZM. Vienlaikus pēc tās aplēsēm pedagogu vidējo darba samaksu varētu pozitīvi ietekmēt jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā".

Savukārt no 2027. gada 1. janvāra pedagogu zemākā mēnešalga pieaugtu par 5,75%, piedāvā IZM. Par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi varētu saņemt vismaz 1656 eiro mēnesī, 2028. gadā - 1751 eiro, 2029. gadā - 1852 eiro mēnesī, bet 2030. gadā - 1958 eiro mēnesī.

Ar tādu pašu pieauguma tempu, proti, 5,75% ik gadu IZM piedāvā no 2027. janvāra celt arī akadēmiskā personāla zemāko mēnešalgas likmi. Sarunās ar LIZDA un Finanšu ministriju panākta vienošanās šajā grafikā neiekļaut augstskolu administratīvo personālu.

Kopumā IZM izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz zemākās algas likmes pieaugumu visām pedagogu amatu grupām vispārējā izglītībā, speciālajā un profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, pirmsskolas pedagogiem un akadēmiskajam personālam.

IZM piedāvājums valstij 2027. gadā izmaksās papildus 51,15 miljonus eiro. 2028. gadā nepieciešamais papildu finansējums pieaugs līdz 105,01 miljonam eiro, bet 2030. gadā - 222,22 miljoniem eiro.

Darba algas zemākās likmes paaugstināšanai augstākajā izglītībā 2027. gadā būs nepieciešami papildu 4,6 miljoni eiro, bet 2028. gadā - 9,5 miljoni eiro, lēš IZM. Tā norāda, ka pēc augstskolu institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanas 2027. gadā papildu valsts budžeta līdzekļi akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanai nebūs vajadzīgi. Savukārt 2028. gadā institucionālais finansējums spēs segt aptuveni pusi no vajadzīgā apjoma, tādēļ no valsts budžeta būs nepieciešami apmēram 4,5 miljoni eiro.

Turpmākajos gados papildu finansējuma pieprasījums gan pieaugs: 2029. gadā - par 14,6 miljoniem eiro, bet 2030. gadā - par 20,1 miljonu eiro.

Vērtējot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu zemākās darba algas likmes pieaugumu, pašvaldībām 2027. gadā indikatīvi būs jāatrod papildu finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā. 2028. gadā nepieciešamā summa pieaugs līdz 26,3 miljoniem eiro, 2029. gadā - līdz 40,6 miljoniem eiro, bet 2030. gadā - līdz 55,7 miljoniem eiro.

Citi IZM izvērtētie varianti pedagogu darba samaksas pieaugumam ietvēra sasaisti ar valstī noteikto bāzes mēnešalgu, kā arī sasaisti ar vidējo darba samaksu valstī vai vidējo darba samaksu sabiedriskā sektorā.

Par konkrētu papildu finansējumu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai lēmumus pieņems nākamā Saeima un valdība.

Pedagogu vidējā alga 2025./ 2026. mācību gadā, pārrēķinot uz pilnu slodzi 40 stundas nedēļā, ir 1841 eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā valstī prognozētā vidējā alga 1808 eiro, lēš IZM, atsaucoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Pedagogu vidējā alga šobrīd par 18% pārsniedz noteikto zemāko mēnešalgas likmi, kas ir 1566 eiro par pilnu slodzi. Vienlaikus dati rāda, ka gandrīz ceturtā daļa pedagogu, neskaitot akadēmisko personālu, jeb 24,4% strādā par zemāko darba stundas likmi.