Privātskolas gatavojas vērsties Satversmes tiesā pret IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem

Atbilstoši IZM piedāvājumam, privātskolās pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3. klašu grupā jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās - 4.-6., 7.-9. un 10.-12. Asociācija ar to nav mierā, turpinot uzsvērt iespējamas "milzīgas" infrastruktūras investīcijas telpu paplašināšanai, ko izglītības iestādes varētu nespēt atļauties. Tā aicina skolēnu skaita kritērijus samazināt divas līdz četras reizes atkarībā no klašu grupas.

Saeimas deputātiem un valdībai nosūtīts aicinājums apturēt "pārsteidzīgos likuma grozījumus", uzsverot privātskolu nozīmi izglītības kvalitātes nodrošināšanā. To parakstījuši teju 600 vecāki, bet parakstu vākšana turpinās. Kā norāda asociācijā, daļai vecāku bērnu skološana privātskolā ir arī bērna emocionālās drošības vai īpašo vajadzību jautājums, jo mācību procesam tiek nodrošināta individualizēta pieeja.

Asociācija pauž, ka tās aicinājumam pārrunāt piedāvātos priekšlikumus līdz šim neesot atsaukusies izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV). Savukārt politiķe vietnē "Facebook" pauž, ka bažām par finansējuma samazinājumu neesot pamata, jo jaunajā modelī tiks saglabāts valsts finansējums privāto skolu pedagogu algām. Tiks nodrošināts arī papildu atbalsts bērniem ar speciālām vajadzībām gan valsts, gan privātajās skolās.

"Manā uzdevumā ministrijas kolēģi jau bija tikušies ar privātskolu pārstāvjiem un pārrunājuši iespējamos risinājumus," norāda politiķe, solot turpināt dialogu. Šobrīd turpinās sarunas ar pašvaldībām par to kopējo izglītības ekosistēmu un vajadzībām, bet nākamnedēļ plānota diskusija arī ar Latvijas Privātskolu asociāciju un citām organizācijām, tai skaitā Latvijas Autisma apvienību.

Kā vēstīts, valdība oktobrī atbalstīja Izglītības likuma grozījumu projektu, kas paredz valdībai noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību.

Grozījumi Izglītības likumā dos iespēju valdībai sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus un noteikt kritērijus izglītības pieejamībai. Valdība noteiks izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Izglītības likuma grozījumos noteiktais ir attiecināms uz pašvaldību, valsts augstskolu, citu juridisku personu un privātpersonu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno arī vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Likumprojekts paredz, ka pedagogu darba samaksu nenodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs skolēnu skaits attiecīgajā klašu grupā neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību.

Ja skolēnu skaits neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupā, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

IZM noteikumu projekti reformas ieviešanai jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz 2026. gada 28. februārim.