Nacionālā apvienība prasa Latvijai tādu pašu migrācijas izņēmumu kā Polijai

Sēdes sākums iecerēts plkst. 10.30.

NA pieprasījumā atsaucas uz lasīto, ka Polijas Iekšlietu ministrija un premjerministrs apstiprinājuši, ka Polija ir panākusi speciālu statusu attiecībā uz Eiropas Savienības jauno Migrācijas paktu, kas atbrīvos to no pienākuma uzņemt imigrantus, kā arī atbrīvos to no pienākuma maksāt 20 000 eiro par katru personu, ko tā atsakās uzņemt.

Partijā norāda, ka pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir uzņēmusi vairākus desmitus tūkstošu Ukrainas valstspiederīgo. Tāpat NA atzīmē, ka Latvijai nākas atvēlēt ievērojamus resursus, lai sargātu savu robežu ar Baltkrieviju, kur Baltkrievija nelegālos imigrantus ir padarījusi par ieroci hibrīdkarā pret Latviju un visu Eiropu kopumā.

Kā vērtē NA, Latvijas apstākļi nav atšķirīgi no Polijas apstākļiem, tāpēc partija pieprasa iekšlietu ministram sniegt skaidrojumu par to, vai Latvija ir panākusi tādu pašu izņēmuma statusu kā Polija. Līdztekus NA prasa, ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai panāktu tādu pašu izņēmuma statusu kā Polija.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos norādīja, ka viņa vienmēr ir stingri iestājusies par to, lai Latvijai būtu izņēmums migrācijas paktā. "Ņemot vērā izskanējušās ziņas par Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu migrācijas jautājumos, uzsveru - nevienai dalībvalstij nav automātiska izņēmuma no solidaritātes mehānisma. Tas ir priekšlikums, par kuru vēl būs diskusijas," skaidroja Siliņa.

Premjere atzīmēja, ka Latvija ir ciešā saziņā ar EK un turpinās uzstāt uz izņēmuma nepieciešamību, ņemot vērā migrācijas spiedienu uz valsts robežas, kā arī Latvijas būtisko ieguldījumu robežas stiprināšanā un nelegālās migrācijas ierobežošanā.

"Latvija to ir skaidrojusi visos līmeņos - no ekspertiem līdz EK priekšsēdētājai," pauda Siliņa.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos medijos oktobra izskaņā paziņoja, ka pienācis laiks stingrākai un atbildīgākai migrācijas politikai visā Eiropā. Siliņa rosinājusi Eiropas līmenī pārskatīt migrācijas un patvēruma principus. Maijā kopā ar astoņu citu valstu līderiem sākts darbs pie tā. "Mūsu iniciatīvai pievienojas arvien vairāk citas Eiropas valstis," apgalvo politiķe.

Pirms tam Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pieprasīja ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) skaidrojumu par plānotajām aktivitātēm, lai Latvijai tiktu atzīta līdzīga īpašā situācija kā Polijai, kas tuvākā laikā tikšot atbrīvota no ES migrācijas pakta prasībām par migrantu pārvietošanu un ar to saistītajiem finansiālajiem sodiem, teikts ZZS paziņojumā medijiem.

Savukārt Braže sociālajos tīklos tolaik atbildēja, ka nav tāda poļu izņēmuma par migrācijas paktu un nav tāda lēmuma, bet "klīst maldu ziņas ne tikai no Krievijas, bet arī Latvijas iekšienē".