Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Kas jāapmeklē no 24. novembra līdz 30. novembrim?

Filmas varonis Janka atgriežas stāstā par Zaķusalu un Ivars Kalniņš atgriežas uz JRT skatuves. Režisors Alvis Hermanis stāsta par izrādes ieceri: “Stāsts par “latviešu Atlantīdu” mums ir metafora daudzos līmeņos. Gan par cilvēka dzīves amplitūdu - jo mūsu Janka pēc 50 gadiem atgriežas jaunības “noziegumu” vietā -, gan par mazo Latvijas modeli, kur kādreiz kūsāja neticami pilna dzīve. Bet tā tika upurēta, lai tās vietā uzslietu divus torņus, kas tagad simbolizē oficiālo versiju par to, kas notiek vidējā latvieša smadzenēs. Varbūt tieši šeit ir īstā maģiskā vieta, kur sākt būvēt ideālo nākotnes Latviju - to, kurā dzīvos drosmīgi cilvēki, kuru fantāzija un labie nodomi spēs pārsteigt pat viņus pašus?” “Ābeļziedi upē’’ pirmizrāde 25. novembrī.

Izlasot JRT vēstījumus un ar nepacietību gaidot izrādi, devos pagātnes kultūrceļojumā, nezin kuro reizi noskatoties dokumentālo spēlfilmu vai kino hibrīdu “Ābols upē’’, kuru 1974. gadā radīja režisors Aivars Freimanis. Tā stāsta par Zaķusalu, kurā norit veco laiku dzīve, bet pilsēta strauji attīstās un ielaužas arī šajā ’’citā pasaulītē “. Šī filma ir vides vērojums, taču pamazām tās centrā nokļūst divi jauni cilvēki un sākas mīlas stāsts, Jankas / Ivars Kalniņš / un Anitas / Akvelīna Līvmane / stāsts. Es šo filmu skatos brīžos, kad man gribas noķert nenoķeramo – pagājušos laikus  - to smaržu, garšu un sajūtu, kad tomātu sulas glāzē pārdevēja iemaisa rupjo sāli, talkā ņemot lielo ēdamkaroti...

Nākamais solis man bija atkal atrast vienu no iemīļotākajiem kino raidījumiem – "Filmas arheoloģija’’, kas stāsta par leģendāru latviešu kinolenšu tapšanu, šajā gadījumā lai sasietu laikus un izjūtas "Filmas arheoloģija: "Ābols upē" meklēja arī šodienas Zaķusalas romantiku un mīlestību, kuru uz ekrāna izdzīvoja divi jaunās paaudzes aktieri Agnese Budovska un Raimonds Celms.

Gaidu JRT pirmizrādi un uz brīdi piestāju vēl vienā  Daugavas salā - Ķīpsalā, aicinu jūs nepalaist garām "Ola Foundation" jaunāko izstādi "Pirmavoti’’. Tā veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā, apvienojot vairāk nekā sešdesmit dažādu mediju darbus. Tā veido plašu Latvijas mākslas "ģimenes portretu"- no Džemmas Skulmes un Jura Dimitera līdz Epneru, Iltneru, Heinrihsonu, Brežes, Kirkes, Zariņu, Mareunrol's un citu mākslinieku dzimtām. Kopumā izstādē pārstāvētas četrpadsmit mākslinieku ģimenes un 42 autori. Tā kā izstādes kuratore ir viena no mūsu jaunās paaudzes izcilākajiem talantiem – Auguste Petre, tad šķiet, ka it visi ķēdes posmi ir tik jaudīgi, ka šī izstāde noteikti būs "Ola Foundation" visnotaļ augstās latiņas vēl viens apliecinājums. Arī šīs izstādes atslēgvārdi ir pārdomas par radošuma mantojumu, saikni starp paaudzēm un laiku, kurā dzīvojam.

Vēl viena reminiscence, par jau baudīto, ir izcilās dziedātājas Asmikas Grigorjanas koncertšovs "Dīva ir dzimusi" / "A Diva is born" /, ko varējām kopā ar mākslinieci izdzīvot 7. novembra vakarā, Latvijas Nacionālajā teātrī. Es pieņemu, ka ir arī ļoti objektīvi iemesli, kāpēc tur nevarēja nokļūt visi, kuri vēlējās, bet mana doma ir pievienot šim manam ziņojumam Asmikas Grigorjanas koncertkalendāru, jo var jau būt, ka jūsu ceļi agrāk vai vēlāk ved ārpus mūsu valsts robežām un šo dziedātāju tiešām vērts dzirdēt un redzēt tieši tagad, kad viņa arī pašas vārdiem runājot, izbauda savu mākslinieces briedumu, pilnību un zvaigžņu stundu. Te būs celiņš:

Savukārt mans lieliskākais piedzīvojums teātrī pārskatāmā laikā ir teātra trupas "Kvadrifons" radošais kopdarbs  - loterijas šovs "Viss bumbās". Tas ko teikšu par šo, ka labāk neko nezināt un ļauties atraktīvam, jautram, arī drusku smeldzīgam piedzīvojumam, kur visu aktieru acis joprojām deg radošā uguns, dzirkstī humors, izdoma un improvizācija. Loterijā parasti kāds saņem balvu, man tā bija atgriešanās mājās izcili labā garastāvoklī ar izjūtu par ļoti jēdzīgu manis izdarīto izvēli teātrvakaram. Pateicos trupai! Un lai veiksmīga biļešu medīšana mums.

Un noslēguma daļā pāris atmiņu mirkļu no Londonas apmeklējuma, varbūt noderēs... Kā jau parasti, devos tur iekampt malku svaiga gaisa un iedvesmas. Kārtīgi visu saplānojot un divas dienas rikšojot pa pilsētu, var diezgan daudz kultūrnospiedumu savākt.

Šoreiz vēlos ieteikt izcilās, novatoriskās fotogrāfes Lī Milleres / Lee Miller/ kolekciju, kas skatāma "Tate Britain". Ar līdz šim plašāko viņas fotogrāfiju retrospekciju, kas jebkad rīkota Apvienotajā Karalistē. "Tate Britain" godina Milleri kā vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajām mākslas personībām, kura pirmo reizi saskārās ar kameru, strādājot tās priekšā, bija viena no pieprasītākajām 20. gadsimta 20. gadu beigās. Viņa ātri nokļuva objektīva otrā pusē, kļūstot par vadošo figūru avangarda aprindās Ņujorkā, Parīzē, Londonā un Kairā. Izstāde ir ļoti apjomīga, domāju divas līdz trīs stundas noteikti vajadzēs, tai skaitā, lai iepazītos ar apjomīgu informatīvo materiālu. Un pats galvenais, biļetes jārezervē ļoti savlaicīgi, jo papētot kalendāru, izstādes apskates laikos ātri vien parādās uzraksts sold out, taču labā ziņa ir tā , ka izstāde būs skatāma līdz 2026. gada 15. februārim. Starp citu, stāsts par Lī Milleri skatāms arī 2023. gada kinolentē "Lee". Biogrāfiskajā drāmā galveno lomu atveido Keita Vinsleta.

Un vēl... arī Londona staro gaidāmo Ziemassvētku gaismās un es devos uz maniem  ierastajiem maršrutiem visai netipisku vietu – uz Karalisko Botānisko dārzu (Kew Gardens), kas atrodas Ričmondā. Tur jau novembrī katru gadu sākas "Christmas at Kew", ieaicinot svētku burvības pasaulē. Atskārtu, ka ir tik jauki klīst pa milzīgo dārzu un kā bērnam priecāties par dažādām gaismām un skaņām, kas ļauj aizmirst rūpēs un raizes un ļauties ļoti vienkāršam un nesamākslotam daiļumam. Ļoti daudz tur ģimenes ar bērniem, arī pavisam maziem bebīšiem. Forši. Iesaku. Vairāk šeit:

 Jauku, bagātīgu kultūrnedēļu Latvijā un pasaulē!