Kā latgaliešu un lībiešu digitālais mantojums padara mūs stiprākus?
2025. gada nogalē noslēdzas vairāki Latvijas Zinātnes padomes administrētās Valsts pētījumu programmas projekti. Tajos zinātnieki, atbilstoši atbildīgo ministriju pasūtījumam, meklē praktiskus risinājumus dažādu valstij svarīgu izaicinājumu risināšanai. Viens no tiem - mūsu valodas ilgtspēja un attīstība digitālā laikmetā, latgaliešu un lībiešu valodas mantojuma digitalizācija, kas ļauj šos resursus padarīt pieejamus un izmantojamus, tātad - dzīvotspējīgus.
Novembrī daudz runājam un domājam par mūsu neatkarību, par brīvību, par mūsu valsti. Taču ir vēl kāda brīvības forma, ko mēs ikdienā nepamanām. Tā ir valodas brīvība. Tieši tā – valoda ir tā, kas veido mūsu domas, mūsu pasaules uztveri un mūsu kultūras pamatu. Un šodien, digitālajā laikmetā, valodas saglabāšana vairs nenotiek tikai bibliotēkās vai skolās – tā notiek arī serveros, datu kopās un algoritmos. Valodas attīstība ir ne tikai filologu uzdevums, bet arī matemātiķu un programmētāju darba prioritāte.
Valodas izmantošana digitālajās tehnoloģijās ir cieši saistīta ar mūsu kā nācijas drošību, jo tā ir būtiska nacionālās drošības daļa. Valoda ir mūsu identitātes kods – ja tā kļūst vāja vai netiek lietota digitālajā telpā, zūd arī daļa no valsts pašapziņas.
Kad mūsu bērni internetā meklē informāciju latviešu valodā un to atrod, viņi jūt, ka šī valoda spēj pastāvēt līdzās angļu, vācu vai jebkurai citai pasaules valodai. Ja mākslīgais intelekts saprot latgaliešu un lībiešu vārdus un teikumus, mēs nodrošinām, ka arī nākotnes tehnoloģijas iekļaus mūsu valodas. Tāpēc šim zinātniskajam darbam nav tikai akadēmiska nozīme – šie pētījumi veido arī kultūras un izglītības infrastruktūru.
Ja runā par zinātni, tad ierasts ir iedomāties kosmosa tehnoloģijas, jaunus medikamentus, tehnoloģijas, iztēloties laboratorijas, mēģenes un eksperimentus. Kāda gan zinātne var būt valodas jomā?! Bet tā te ir tikpat nozīmīga, un tehnoloģiju attīstība –- tikpat nenovērtējama.
Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projektā Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (DHELI) tiek veikti pētījumi trīs humanitāro zinātņu nozarēs – valodniecībā, literatūrzinātnē un folkloristikā. Šo pētījumu mērķi ir radīt jaunas zināšanas par latviešu, lībiešu un latgaliešu valodu, literatūru un folkloru, kā arī radīt un pilnveidot šo zinātnes nozaru digitālos rīkus un resursus, apkopojot tos vienotās platformās – valodas resursi apkopoti vārdnīcu platformā Tēzaurs.lv un korpusu platformā Korpuss.lv.
“Dators var izlasīt, atcerēties, sistematizēt un caurlūkot tūkstošiem grāmatu dažās sekundēs. Tas palīdz mums saprast, kā attīstījusies mūsu valoda. Dators lasa citādi nekā cilvēks un palīdz mums redzēt to, ko agrāk pamanīja vien retais,” norāda DHELI pētniece Dr.philol. Ilze Ziņģe. “Un, pats galvenais, tas padara latviešu valodu aktuālu, izmantojamu, tātad – dzīvu.”
Sabiedrībai ir jārēķinās ar faktu – ja valoda netiek izmantota valodas tehnoloģijās, tā ir ceļā uz aizmirstību un izmiršanu. Daudzveidīgi digitālie resursi ir svarīgi, pirmkārt, tādēļ, ka sabiedrība arvien vairāk koncentrējas uz zināšanu ieguvi digitālajā vidē. Digitalizēti teksti atrodas visi vienuviet, ar tiem ir ērti strādāt, tie ir brīvi pieejamai katram, kurš to vēlas, neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas - Svētciemā vai Londonā. Otrkārt, pētījumos arvien vairāk tiek izmantoti dažādi digitālo humanitāro zinātņu resursi, rīki, metodes, tā var analizēt daudz lielāku datu apjomu un gūt jaunas zināšanas. Tāpat šādi resursi ir svarīgi valodas saglabāšanai un izmantošanai ikdienā, tai skaitā izmantošanai valodas tehnoloģijās.
Valodas saglabāšana un izmantošana ikdienā
Agrāk retus tekstus varēja atrast tikai bibliotēkās, bet mūsdienās ar vienu klikšķi tos var atvērt datorā jebkur pasaulē. Piemēram, platforma Korpuss.lv, kurā apkopoti daudzi valodas korpusi (strukturēts rakstītu tekstu, transkribētu runas vai video ierakstu kopums), piedāvā ielūkoties arī 16.–18. gadsimta tekstos latviešu valodā. Tā ir brīnišķīga sajūta – aplūkot 17. gadsimta sprediķa tekstu, saprast to un redzēt, kā rakstīja Georgs Mancelis un kā vērtēja latviešus. Vai, piemēram, analizēt, kā laika gaitā mainījies vārda "latvietis” lietojums. Turklāt, lai pārlūkotu šo korpusu, nav nepieciešamas senās rakstības zināšanas, jo valodnieki ir izveidojuši likumu sarakstu, pēc kura teksti automātiski pārveidoti mūsdienu rakstībā. Lai sameklētu, piemēram, vārdu “čūska”, nav jādomā, cik variantos vārds varētu būt rakstīs senajos tekstos – “Tschuhẜka”, “Tſchuhßka” vai “Czuſka”. Ierakstot vārdu mūsdienu rakstībā, tiek atrasti visi lietojumi neatkarīgi no tā, kā vārds ticis pierakstīts pirms 400 gadiem. Digitālā pieejamība nozīmē, ka valoda vairs nav tikai pagātne, tā kļūst par rīku izziņai, izglītībai un radošumam.
Līdzvērtīgas valodas tehnoloģijas
Digitālie resursi ir nepieciešami, lai attīstītu līdzvērtīgas valodas tehnoloģijas un mākslīgā intelekta modeļus ne tikai latviešu valodai, bet arī lībiešu un latgaliešu valodai.
Latgaliešu rakstu valodas un izlokšņu bagātība tiek apkopota “Latgaliešu valodas tēzaurā” (pieejams vārdnīcu platformā Tēzaurs.lv: https://ltg.tezaurs.lv/), kur var aplūkot gan dažādus izlokšņu variantus, gan mašīnlasāmus vārdu locīšanas paraugus un noklausīties, kā vārdu izrunā. Tāpat DHELI laikā uzsākta sabiedrības iesaistes kampaņa “Bolsu tolka” (https://balsutalka.lv/ltg/), kurā savāktie dati izmantoti latgaliešu valodas runas atpazīšanas un transkribēšanas rīka izstrādē (to jebkurš var brīvi lietot LATE platformā: https://ltg.late.ailab.lv/)
Tātad šī projekta mērķi ir, lai daudzveidīgie valodas resursi ir apkopoti un ērti pieejami katram. Piemēram, uzņēmējiem, kas vēlas izstrādāt valodas rīkus. Studentiem, skolēniem un akadēmiķiem, kas pēta konkrētas valodas parādības. Vai vienkārši ikvienam, kurš grib noskaidrot, salīdzināt vai atrisināt kādu neskaidru valodas jautājumu.
Kopīgo mērķu sasniegšanai DHELI apvienojušies zinātnieki no Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Lībiešu institūta un Latviešu valodas institūta, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Vairāk par projektu: https://www.digitalhumanities.lv/projekti/DHELI/
Mums ir prieks, ka Latvijas kultūrtelpa kļūst bagātāka: plašsaziņas līdzekļos latgaliešu valoda parādās arvien vairāk raidījumos, kļūst moderni un stilīgi atrast savas lībiešu saknes un mācīties šo valodu un kultūru, daudzviet Latvijā ceļu norādēs un vietvārdu zīmēs tiek ietverti reģionam atbilstošie latgaliešu un lībiešu nosaukumi. Tas ikvienam ļauj ieraudzīt un apzināties Latvijas vēsturisko mantojumu un bagāto vēsturi arī ikdienas gaitās. Tomēr valodas pastāvēšanai nākotnē ir svarīgi, lai tā tiktu lietota ne tikai saziņā ar vecmāmiņu vai tūrisma un mārketinga nolūkos.
Valodas digitālā dzīve mūsdienās ir tikpat svarīga, ja ne vēl svarīgāka. Ir labi, ka pasaules lielais spēlētājs “Google” latgaliešu valodu jau pilnvērtīgi izmanto tulkotājos, tomēr galvenais darbs ir jāpaveic Latvijas zinātniekiem – jāturpina paplašināt latviešu, latgaliešu, lībiešu valodas pieejamība digitālajā vidē un jāveido jauni digitālie rīki un resursi, kas paplašina valodas lietojuma, saglabāšanas un attīstības iespējas šodien un arī nākotnē.
Novembrī, kad svinam valsts dzimšanas dienu, mēs varam lepoties ne tikai ar sarkanbaltsarkano karogu, bet arī ar mūsu valodas krāsu paleti – ar tās toni, melodiju, dialektiem, izloksnēm un stāstiem, kas tagad dzīvo arī digitāli. Ikviens, kurš svētku nedēļā jūtas lepns un piederīgs Latvijas valstij, tiek aicināts izmantot iespējas, ko dod digitālie valodas rīki, mācīt tos izmantot bērniem, ietvert tos savā ikdienas darbā, jo tad zinātnieku darbs būs sasniedzis mērķi un mūsu valoda dzīvos un attīstīsies!
Jo valoda, kas spēj dzīvot nākotnē, ir valsts, kas spēj pastāvēt mūžīgi.
