Pēc Stukāna reformām prokuratūrā valda spriedze - Meisters sola saliedēt kolektīvu
Ģenerālprokurora amata kandidāts Armīns Meisters par svarīgu uzdevumu uzskata saliedēt prokuratūras komandu, jo pašlaik darbs tajā esot zināmā mērā dezorganizēts.
Meisters intervijā TV3 sprieda, ka viņa apņemšanās saliedēt prokuratūras komandu bijis viens no plusiem, kāpēc viņš saņēmis Tieslietu padomes atbalstu, jo pašlaik mikroklimats prokuratūrā esot pabojāts.
Meistera vērtējumā, iepriekšējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam darbs prokuratūrā līdz galam nevedās, jo viņš asi un ātri veicis būtiskas reformas, kas nākušas nepietiekami pārdomāti un neizdiskutēti, vai piedāvātie risinājumi ir labākie iespējamie, līdz ar to no prokuratūras kā konservatīvas iestādes nākusi pretestība un darbs kļuvis zināmā mērā dezorganizēts.
Ģenerālprokurora amata kandidāta mērķis esot radīt saliedētu komandu, kas balstās uz savstarpēju cieņu un izpratni, kas nāk uz darbu ar prieku un kalpo sabiedrības labā.
Pirms balsojuma par viņa kandidatūru Saeimā Meisteram pašlaik ir ieplānotas tikšanās ar "Latvija pirmajā vietā", Zaļo un zemnieku savienību un "Jauno vienotību", bet sarunas laiks ar "Progresīvajiem" vēl tiek saskaņots.
Kā ziņots, Tieslietu padome (TP) 7. novembrī nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs pēc TP sēdes atklāja, ka balsojums par četriem amata kandidātiem notika kārtās un Meisters trešajā kārtā ieguva 11 balsis, bet četri padomes locekļi balsoja pret.
Viņš uzsvēra, ka pēdējā kārtā Meisters bija vienīgais kandidāts. Pirmajā kārtā izkrita bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris, bet otrajā kārtā vienādu zemāko punktu skaitu ieguva līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns un Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss, līdz ar ko viņi izkrita no konkursa trešās kārtas.
TP konstatēja, ka visplašākā pieredze ir Meisteram un arī kolektīvā viņš varētu būt saliedējošais faktors, norādīja Strupišs.
Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc TP priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
