“Tas ir Saeimas, nevis tiesu sistēmas jautājums." Ģenerālprokurora amata kandidāts Meisters nekomentē attieksmi pret Stambulas konvenciju

Lūgts prognozēt. kāds būs deputātu atbalsts viņa kandidatūrai un kāda ir viņa attieksme pret Stambulas konvenciju, ņemot vērā atšķirīgās viedokļu pozīcijas parlamentā, Meisters piektdien žurnālistiem atbildēja, ka patlaban noteikti nekomentēs savu attieksmi pret Stambulas konvenciju, kas pamatā tomēr ir politisks jautājums.

Vienlaikus Meisters ir gatavs tikties ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, kuras vēloties uzdot viņam jautājumus un iepazīties ar viņa redzējumu tuvāk. "Neņemos prognozēt Saeimas balsojumu, bet es personīgi neredzu nekādu iemeslu, lai mana kandidatūra Saeimā netiktu apstiprināta," uzsvēra Meisters.

"Es nekomentēšu neko, kas saistās ar Stambulas konvenciju, tas ir ļoti sensitīvs jautājums un tas šobrīd ir Saeimas dienaskārtībā, nevis tiesu sistēmas dienas kārtībā," papildināja Meisters.

Jau rakstīts, ka Tieslietu padome piektdien nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Meisteru. Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Šoruden "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimā iesniedza likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un to atbalstīja ne tikai citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei" -, bet arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošajā koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Ar balsu vairākumu likumu izdevās pieņemt.

Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima šonedēļ prezidenta izbrāķēto likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, savukārt protests, kas notika ceturtdien, Doma laukumā pulcēja aptuveni 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" par aicinājumu Valsts prezidentam likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parakstījās vairāk nekā 67 000 cilvēku.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.