Lielāka krusa, stiprāki nokrišņi, garāki karstuma viļņi - Latvijā ekstrēmu parādību būs arvien vairāk. Saruna ar meteorologu Andri Vīksnu
Kāpēc aizvadītā vasara Latvijā bija tik vēsa un mitra, kamēr Eiropas dienvidos valdīja ekstrēms karstums? Kādas ir būtiskākās klimata pārmaiņu iezīmes, ko Latvijas iedzīvotāji izjūt jau tagad un kam gatavoties nākotnē? Portāla Jauns.lv saruna ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.
Kādas ir pirmās ilgtermiņa sezonālās prognozes šai ziemai Latvijā?
Vēl mazliet par agru runāt par ilgtermiņa ziemas prognozēm, jo rudens joprojām turpinās, taču pirmie modeļu aprēķini ļauj iezīmēt vispārējās tendences. Novembra pirmā dekādē Latvijā vēl valdīs rudenīgi laikapstākļi. Dienas laikā saglabāsies pozitīva gaisa temperatūra – aptuveni līdz pat plus deviņiem, vienpadsmit grādiem. Tikai atsevišķās naktīs, debesī skaidrojoties, iespējama negatīva temperatūra.
Paliekošs sals, kad dienu un nakti būtu zem nulles un veidotos sniega sega, šobrīd pēc prognozēm vēl nav redzams.
Pēc 10. novembra laika apstākļi vairāk virzīsies ziemas virzienā, bet nopietna ziema vēl neiestāsies. Naktīs, īpaši austrumu daļā, biežāk gaidāma negatīva temperatūra, un arī nokrišņi ziņā lietus biežāk mīsies ar sniegu. Vietām uz īsu brīdi var izveidoties lokāla sniega sega, bet tā visticamāk ātri nokusīs.
Pēc šībrīža prognozēm decembra laikā biežāk sagaidāmi ziemai atbilstoši apstākļi, tomēr kopumā ziemas mēneši – decembris, janvāris, februāris – šobrīd gaidāmi aptuveni pusotru līdz divus grādus virs normas. Līdz ar to pārliecinoši aukstas ziemas iestāšanos vēl neredzam.
Aizvadītā vasara Latvijā nebija pārāk karsta – labi, ja pāris dienas. Kas to
ietekmēja, kādi bija apstākļi vai nosacījumi?
Lai arī klimata pārmaiņu dēļ kopumā gaisa temperatūra paaugstinās un arvien biežāk ir karstuma viļņi un tropiskās naktis, tomēr tas nav nekas neparasts, jo laikapstākļi Latvijā gadu no gada ir mainīgi. Kā jau bijis pagātnē – piemēram, 2017. un 2018. gadā bija secīgi ļoti sauss un ļoti mitrs gads–, tā arī šis gads vienkārši iekrita vēsāks. Šovasar vairāk dominēja ciklonu darbība, kas noteica mākoņainu un krietni mitrāku laiku. Arī gaisa temperatūras ziņā jūnijs un augusts bija aptuveni grādu zem normas, tomēr jūlijs bija pat 1 grādu siltāks nekā ierasti.
Protams, pavasarī bija ļoti silts periods – aprīļa otrajā pusē termometra stabiņš sasniedza +28 grādus. Arī vasara jūlija laika Mērsragā un Rīgā gaiss uzkarsa līdz +32 grādiem, bet pārējā vasara nebija ļoti neparasta, tikai vēsāka un mitrāka.
Tikmēr vairākās Eiropas valstīs, īpaši dienvidvalstīs, valdīja vājprātīgs karstums. Ar ko tas saistīts, kas to ietekmēja, kādas prognozes nākotnei?
Jā, tas ir cieši saistīts ar kopējo atmosfēras cirkulāciju. Atlantijas cikloni biežāk sasniedza Ziemeļeiropu, atnesot mitrumu un vēsumu, bet attiecīgi Dienvideiropā bieži izveidojās un noturējās augsta spiediena apgabali jeb anticikloni, kas bloķēja mākoņus un veicināja sausuma un karstuma uzkrāšanos. Arī kopumā tendence ir skaidra – Dienvideiropā vasaras kļūst arvien karstākas, ar mazāk nokrišņu, lielāku karstuma intensitāti un pat problēmām ar dzeramo ūdeni.
Savukārt mūsu reģionā izmaiņas ir izteiktākas ziemā – kļūst ievērojami siltāks un mitrāks. Savukārt vasarās jārēķinās ar intensīvākām pērkona lietusgāzēm, kas nereti nes sev līdzi arī krasas vēja brāzmas, un biežākiem karstuma viļņiem.
Kurš ir populārākais tautas ticējums vai mīts par laikapstākļiem, kuru nākas atspēkot visbiežāk, un kāds ir zinātniskais skaidrojums tam, kāpēc tas nedarbojas?
Agrāk cilvēki mēdza teikt – ja ir auksta ziema, būs karsta vasara. Bet tas īsti nestrādā. Senāk, kad klimats bija stabilāks, varbūt kāda sakarība arī bija novērojama, taču mūsdienās klimata mainības dēļ šādas likumsakarības vairs nav novērojamas. Ir pat īpaša zinātnes nozare – fenoloģija, kas pēta periodiskus dabas notikumus, piemēram, augu ziedēšanu vai dzīvnieku migrāciju, un to saistību ar klimatiskajiem apstākļiem. Mūsu darbs balstās uz zinātniskiem, skaitliskiem laika apstākļu modeļiem, nevis ticējumiem.
Nav zināmu pētījumu, kas apstiprinātu šos tautas ticējumus, un arī zoologi saka – redzamu korelācijas nav.
Globālā sasilšana un ietekme uz Latviju – kuras ir tās trīs būtiskākās izmaiņas, ko Latvijas iedzīvotājs savā ikdienā vai savā dārzā izjūt jau tagad, salīdzinot ar datiem, kādi tie bija pirms pāris gadiem?
Var skaidri redzēt, ka klimata mainība jau ietekmē cilvēku dzīvi. To izjūt gan veselībā, gan apkārtējā vidē. Piemēram, telpās arvien biežāk nepieciešami kondicionieri, cilvēkiem grūtāk strādāt karstumā, biežāk novērojami saules dūrieni un citas karstuma izraisītas veselības problēmas.
Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā mainās flora un fauna, audzēšanas cikli, nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Tāpat mainās arī enerģētika – īpaši hidroloģijas jomā –, jo mainās upju noteces režīms un pieejamie ūdens resursi. Faktiski visas tautsaimniecības nozares tieši vai netieši ir pakārtotas klimata pārmaiņām.
Kāds klimats Latviju gaida nākotnē? Kam gatavoties?
Ziemas kļūst ievērojami siltākas un mitrākas. Savukārt vasaras kļūst karstākas, ar izteiktākiem kontrastiem: sausuma periodi mijas ar stiprām lietusgāzēm. Kopumā kļūst siltāk. Vējam gan nav izteiktas tendences, bet arvien vairāk būs ekstrēmu parādību – lielāka krusa, stiprāki nokrišņi, garāki karstuma viļņi. Tā ir nākotnes tendence. Atmosfēra ir sarežģīta sistēma, tāpēc iespējamie scenāriji ir dažādi, bet kopumā – mūs reģionā būs karstāks un mitrāks.
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka sinoptiķi bieži kļūdās. Vienlaikus, tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un satelītdati attīstās milzu ātrumā. Cik ļoti pēdējo piecu gadu laikā reāli ir uzlabojusies prognožu precizitāte?
Prognožu kvalitāti nepārtraukti palīdz uzlabot satelītu novērojumi un skaitliskie laika apstākļu modeļi, kas kļūst aizvien precīzāki. Tie ļauj detalizētāk paredzēt gan nokrišņus, gan temperatūras svārstības. Tiek arī pilnveidotas un tieši Latvijas teritorijai pielāgotas prognožu pēcapstrādes sistēmas, sevišķi uzlabojot īsa termiņa prognozes.
Tomēr atmosfēra joprojām ir ļoti dinamiska un sarežģīta sistēma, tādēļ īslaicīgu un vietējo parādību prognozēs saglabājas nenoteiktība.
Tuvākajā nākotnē tiks arī paplašināts LVĢMC meteoroloģisko novērojumu tīkls, nodrošinot novērojumus arī vietās, kas līdz šim bija sliktāk noklātas. Mūsu sniegtās prognozes nākamajām 10 dienām un brīdinājumi ir pieejamas mājaslapā videscentrs.lvgmc.lv, kur tās atjaunojas pat 5-8 reizes diennaktī.
