Kāpēc izbeidza lietu pret “Rīgas Siltuma” šefu Normundu Talci: kukuļošanai pierādījumu pietrūkst, amatpersonu “piebarošana” - nesodāma
Pirms divām nedēļām “de facto” vēstīja par kādu Konkurences padomes lēmumu, ar ko sodīts regulārs “Rīgas Siltuma” iepirkumu uzvarētājs – SIA “Sēme”. Un arī par krimināllietu, kurā izmeklēja darījumus starp šīs firmas vadītāja ģimeni un “Rīgas siltuma” bijušā vadītāja Normunda Talča ģimeni, kas vismaz sākotnēji izskatījās pēc kukuļošanas. Taču KNAB krimināllietu izbeidza un arī prokuratūra tam neiebilda. Kā izpētījis “de facto”, lai pierādītu kukuļošanu, izpalicis tas, par ko tieši kukuļi būtu doti, savukārt tā saucamā amatpersonu “piebarošana”, kas labuma došanu nesasaista ar kādu pavisam konkrētu rīcību, Latvijā nav kriminalizēta.
Krimināllietu par kukuļņemšanu lielā apmērā KNAB sāka 2022. gada 1. aprīlī. Uzmanības centrā – ilggadējais “Rīgas Siltuma” šefs Normunds Talcis, kurš uzņēmuma vadību atstāja tā paša gada augustā.
Prokurors Kaspars Andruškins stāsta: “Process tika uzsākts uz Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojuma pamata. Tas konstatēja, ka Talča kungam ir kādi darījumi ar Ķīnas, Honkongas firmām. Tas bija saistīts ar šo kriptovalūtas iegādi. Viņi sāka šo darījumu vairāk pētīt un konstatēja, ka viņš ir deklarējis darījumu, ka viņš pārdod kriptovalūtas iekārtu kādai personai, kas pietuvināta uzņēmumam, kas piedalās konkursos akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”.
Izrādījās, ka Talcis 2021. gadā it kā par 35,5 tūkstošiem eiro pārdevis “Bitcoin” ražošanas iekārtas SIA “Sēme” valdes locekļa Aleksandra Užakina dēlam, turklāt par cenu, kas krietni pārsniegusi tirgus vērtību. Tā paša gada oktobrī KNAB kukuļņemšanai pievienoja arī pantus par kukuļdošanu lielā apmērā un starpniecību kukuļošanā. Finanšu Izlūkošanas dienests bija atradis vēl citus darījumus starp Talča un Užakina ģimenēm 20. un 21. gadā. Talča sieva bija pārdevusi uzņēmēja sievai un meitai divus zirgus, vienu par 22, otru par teju 40 tūkstošiem eiro.
Normunds Talcis iepriekš sarunā ar “de facto” uzsvēra, ka viņam ar Užakinu bijušas tikai lietišķas attiecības, un ārpus darba attiecību ar viņu nav bijis. Līdzīgi viņš liecinājis arī KNAB. Bet dāvanu saņemšanu pēc būtības Talcis komentēt nevēlējas. Užakins telefonsarunu ar “de facto” izvēlējās pārtraukt.
KNAB, novērojot iesaistītos, atklājās arī tas, ka Užakins samaksājis par lauksaimniecības tehniku un saimniecībā lietojamu telti, kopā ap 37 tūkstošiem, kas nogādāti amatpersonas lauku īpašumā. Dzimšanas dienā Talcis no Užakina saņēmis zelta pulksteni vairāku tūkstošu vērtībā. Bet, būdams vēl “Rīgas Siltuma” vadītājs un arī pēc aiziešanas no amata, Talcis pusgadu braukājis ar Užakinam piederošo “Volkswagen Amarok” un arī lietojis viņa piekabi. To vērtība vēl ap 55 tūkstošiem eiro.
“Tā automašīna noteikti šajā visā stāstā, manuprāt, izskatās visnesmukāk . Tas pamatojums viņiem ir, ka viņi bieži vien mainās [ar dažādu tehniku],” saka prokurors Andruškins.
Taču tieši pirms diviem gadiem, 2023. gada oktobrī kriminālprocesu tomēr izbeidza, jo nekonstatēja noziedzīgā nodarījuma sastāvu jeb faktiski – par ko gan tieši iespējamais kukulis būtu dots. Ar to vien, ka tobrīd pēdējo trīsarpus gadu laikā SIA “Sēme” bija uzvarējusi 46 iepirkumos, nepietika.
KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva: “Šeit iztrūka viena galvenā sastāva pazīme - proti, mēs nevarējām un nebija iespējams noskaidrot, par kādu tieši darbību izdarīšanu vai neizdarīšanu šī amatpersona ir saņēmusi mantiskos labumus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā mēs veicām tiešām virkni izmeklēšanas darbību, mēs nopratinājām visas iesaistītās personas. Šeit var būt būtiska nozīme bija arī tam, ka šī amatpersona pati nepieņēma nevienu lēmumu, neparakstīja līgumus.”
Nopratinātie “Rīgas siltuma” darbinieki arī no savas puses apgalvojuši, ka neviens viņus nav ietekmējis. Tā kā šis būtiskais nosacījums izpalicis, tad tas, vai darījumu summa atbilst to faktiskajai vērtībai, pat nav vērtēts. KNAB lēmumam piekritusi arī prokuratūra.
“Tur iepirkumu komisijā Talča kungs neatrodas, viņš nepieņem lēmumus par uzvarētāju, neparaksta nevienu līgumu ar uzvarētāju. Respektīvi, izņemot to, ka Talča kungs ir AS “Rīgas siltums” vadītājs, viņš principā nekādus lēmumus nepieņem saistībā ar SIA “Sēme”,” skaidro prokurors.
“Process tika uzsākts krietni vēlāk nekā bija šie fakti ir notikuši, kad šie iepirkumi, un tad skriet pakaļ skrejošam vilcienam ir diezgan sarežģīti, un iegūt labus un pārliecinošus pierādījumus ir sarežģīti,” norāda Rumjanceva.
KNAB materiāli tika nodoti arī Konkurences padomei. Tā, veicot savu izpēti, cita starpā bija arī secinājusi, ka pēc izmaiņām "Rīgas siltuma" vadībā 22. gadā, pretendentu loks iepirkumos bija sācis paplašināties.
Aleksandrs Užakins: “Saistībā ar ko jūs gribat interviju?
“de facto”: Par Konkurences padomes lēmumu par sodu uzņēmumam.
A.Užakins: Ko īsti? Tur viss ir uzrakstīts.
“de facto”: Jūs to plānojat pārsūdzēt?
A.Užakins: Nē.
“de facto”: Maksāsiet to sodu?
A.Užakons: Jā.
“de facto”: Bet kāpēc jūs izvēlējāties nesniegt paskaidrojumus par to KNAB kriminālprocesu?
A.Užakins: ... [pārtrauc sarunu]
Užakins Konkurences padomei atteicies komentēt no KNAB saņemtos materiālus, paskaidrojot, ka tie var nonākt KNAB rīcībā un tas atjaunot izmeklēšanu jau izbeigtajā kriminālprocesā. Izmeklētāji gan šo sauc par aizstāvības taktiku.
“Stipri apšaubu, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, tas kaut ko varētu palīdzēt izbeigtajam procesam. Nu vienīgais satraukums, ja Užakina kungs atzītos, ka viņš ir devis kukuļus kādai valsts amatpersonai, lai uzvarētu šajos iepirkumos. Tas būtu noteikti pamats [atjaunot lietu], bet būsim objektīvi, tas [atzīšanās] nenotiks,” saka prokurors.
KNAB meklējis iespējas uz notikušo paskatīties arī no Interešu konflikta novēršanas likuma, vai tas nav pārkāpts. Taču arī te tālāku seku nebija. Izmeklēšanā bija konstatēts, ka Talcis pieņēmis divus lēmumus attiecībā uz SIA “Sēme” – 2021. gada 3.novembrī un 2022. gada 1.jūnijā. Pēc “Rīgas Siltuma” sniegtās informācijas, šie ir lēmumi, ko pieņēmusi kopīgi visa “Rīgas Siltuma” valde par līgumu slēgšanu ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju. Tas ir – SIA “Sēme”.
Taču, ko darīt, ja acīmredzams ir tas, ka pašvaldības uzņēmuma amatpersona regulāri saņem dāsnus labumus no uzņēmēja, kas ir biežs iepirkumu konkursu uzvarētājs?
“Šī ir tā lieta, kas mums atkal aktualizēja jautājumu par iespējamo amatpersonu piebarošanu. Bija skaidrs, ka varbūt īsti tas nav pareizi un labi, ne tikai no ētikas viedokļa, tāpēc mēs vērsāmies Ģenerālprokuratūrā un saņēmām arī Tieslietu ministrijā šo atbalstu runāt un iet ar kaut kādiem priekšlikumiem par šo amatpersonu piebarošanu. Latvijā šī amatpersonu piebarošanu nav kriminalizēta,” saka KNAB amatpersona Rumjanceva.
Ir Eiropas valstis, kur likuma priekšā var saukt arī situācijās, kad amatpersonai dod vai piedāvā mantiskus labumus, lai viņi būtu orientēti uz labvēlīgiem nodomiem un darbiem attiecībā pret šo iespējamā kukuļa devēju nākotnē, nevis par kaut kādu jau konkrētu darbību izdarīšanu, kā to prasa šobrīd Latvijas Krimināllikums.
Pēc KNAB teiktā, viņiem nācies izbeigt vairākas lietas tieši dēļ tā, ka nav izdevies pierādīt, par ko tieši dots iespējamais kukulis. Bet par pieminētajiem grozījumiem, lai arī konceptuālu iebildumu nav bijis, politikas veidotāji tos tā arī nav virzījuši pieņemšanai.
