Mākslīgā intelekta drošības eksperte: tiecamies nākotnē draudus apsteigt

Viņa atzīst, ka līdz ar mākslīgā intelekta izmantošanu mūsu sabiedrību drošības līmenis ir pazeminājies, tomēr jāņem vērā, ka mākslīgais intelekts ir tikai papildu draudu vektors, turklāt zināmā mērā situāciju izlīdzina tas, ka arī mēs mākslīgo intelektu varam izmantot, lai apkarotu dažas no šīm darbībām.

"Mums jau bija naidīgi spēki, kas darbojās noteiktā mērogā, izmantojot manuālas metodes, lai, piemēram, izplatītu dezinformāciju un radītu haosu informācijas telpā. Mākslīgais intelekts šīs darbības tikai paplašina. Notiek tas pats, tikai plašākā mērogā," skaidroja Vudarda.

Cīņu pret mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu eksperte salīdzināja ar kiberdrošību. "Kad runājam par kibernoziedzību un hakeriem, tad allaž nākas atzīt, ka vienmēr atpaliekam vairākus soļus aiz ļaundariem. Kaut kā viņi vienmēr ir mums priekšā. Tā būtībā ir bruņošanās sacensība," vērtēja eksperte.

Vudarda atzina, ka ir tiešām grūti būt gataviem šīm tik dažāda veida ļaunprātīgajām darbībām. Lai to panāktu, vispirms šos kaitnieciskos spēkus ir jāizprot, un tas ir grūtāks uzdevums nekā kiberdrošības apdraudējumu izprašana.

"Lai tos izprastu, vispirms ir jāskatās pareizā mērogā. Jūs varat izmantot tehnoloģijas, lai, piemēram, definētu šo aktoru uzvedību. Ja to spējat, tad varat pret to arī cīnīties. Tas ir tāpat kā parastā karadarbībā, kad izvērtējat, kādu stratēģiju izmanto pretinieks, izprotiet to un tā rezultātā spējat stāties tai pretī," sacīja Vudarda. "Kopumā es piekrītu, mākslīgā intelekta dēļ esam vājāki, jo tā attīstības ātrums ir ļoti straujš. Kibernoziedznieki vienmēr ir bijuši vairākus soļus priekšā "labajiem", un tas pats notiek arī ar mākslīgā intelekta pielietošanu."

"Ierastie aizdomās turētie, kas parādās, kad izmeklējam manipulāciju kampaņas, vienmēr ir Krievija un Ķīna. Nav iespējams zināt, vai viņi izmanto mākslīgo intelektu vai nē. Tomēr ir acīmredzams, ka viņi šajā jomā ir ļoti aktīvi," norādīja Vudarda.

Viņa uzsvēra, ka, kaut arī par to pēdējos gados ir daudz runāts, mākslīgā intelekta spēcināta iejaukšanās vēlēšanās tā arī nav notikusi, jo šādu kampaņu īstenošana nepieciešamajā mērogā tā īsti nav iespējama.

"Ja tas notiktu, tas būtu ļoti slikti. Kaut kas līdzīgs jau notiek satura ģenerēšanas ziņā. Šīs mākslīgā intelekta radītās satura samazgas un tā lielais apjoms sarežģī informācijas lauku un samulsina cilvēkus. Līdzīgi kara miglas koncepcijai. Cilvēki vienkārši apjūk. Tā ir haotiska informācijas vide. Tas jau notiek," sacīja eksperte.

Viņa norādīja, ka šīs tendences var ietekmēt tādus procesus kā vēlēšanas. Tāpat notiek naidīgu spēku veiktas manipulācijas ar cilvēkiem ārkārtas situācijās, kad ārzemju manipulators pēkšņi sāk radīt un izplatīt saturu, lai maldinātu cilvēkus - viņus mudinātu nebraukt uz kādu slimnīcu vai nezvanīt palīdzības dienestiem. Daļa no šī satura ir mākslīgā intelekta radīta.

Vudarda uzsvēra, ka nav arī tā, ka mākslīgais intelekts mūsu drošību tikai mazina, tas nākotnē var arī sniegt pavisam pozitīvu efektu.

"Viens no potenciālajiem ieguvumiem ir draudu atklāšana un apsteigšana. Noteikti varam mēģināt ierobežot dezinformācijas vai naida kampaņas, kas citādi beigtos ar vardarbību reālajā dzīvē. Ja spēsim to paredzēt agrāk un novērst reālu vardarbību vai nesaskaņas sabiedrībā, tad tas noteikti būs liels ieguvums," izteicās eksperte.

Kā vēl vienu ieguvumu viņa vērtēja spēju prognozēt sabiedrības vajadzības, ko varētu sniegt sabiedrības noskaņojuma izpētei paredzēta tehnoloģija. Tad valdībai būtu iespēja labāk izprast, ko vēlas, piemēram, Latvijas sabiedrība, par ko cilvēki visvairāk uztraucas, un rezultātā apsteigt krīzes, mēģinot ar mākslīgā intelekta palīdzību situāciju izprast plašā kontekstā.

Drošības jomā vēlamies izmantot mākslīgo intelektu, lai apsteigtu gan ar mākslīgo intelektu, gan bez tā radītos draudus, precīzāk, atklāt potenciālos draudus, vēl pirms tie ir nodarījuši kaitējumu, norādīja Vudarda. Viņa piebilda, ka ir bijuši daudzi gadījumi, kad pirms teroristu uzbrukumiem par tiem ir bijuši diskrēti signāli tiešsaistē, kurus ikviens varēja atrast, bet tas nenotika un rezultātā gāja bojā cilvēki.

"Mākslīgais intelekts šīs lietas tagad spēj izdarīt daudz labāk. Protams, nevaram pilnīgi visu uzticēt mākslīgajam intelektam, ir vajadzīgs arī cilvēks. Cilvēka un mākslīgā intelekta kopīgam darbam ir daudz potenciāla, lai apsteigtu draudus," sacīja eksperte.